Nodokļu iekasēšana kļūs analītiskāka 24
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
VID savā analītikā izmanto visdažādākos datus, kurus iespējams saņemt par nodokļu maksātājiem. Taču problēma, kā jau tas ne reizi vien dzirdēts par visdažādākajām valsts informācijas sistēmām, ir tāda, ka šo sistēmu darbības rezultāts, visdažādākie dati, nav savā starpā savietojami. Tādēļ arī VID radusies nepieciešamība savstarpēji sasaistīt šos datus un ES Atveseļošanas un noturības fonda finansētais projekts par VID esošo analītisko risinājumu modernizāciju un jaunu analīzes sistēmu izstrādi risina tieši šo problēmu.
Meklē loģiskās saites
Vēsturiski valsts datubāzu sistēma veidojusies autonomi katrā iestādē, tādēļ gan izmantotās tehnoloģijas, gan failu sistēmas katrā no tām atšķiras. Arī agrāk VID spēja piekļūt informācijai no citu iestāžu datubāzēm, taču tas notika caur tiešo pieprasījumu sistēmu, prasīja pacietību un laiku, bija grūti ievērot fizisko personu Datu aizsardzības likuma prasības. Šāda sadarbība bija arī sarežģīti administrējama. Visbeidzot – šāda sadarbība nozīmēja, ka katru dienu notika ap trīsdesmit datu transformāciju, kad informācija no citām datubāzēm tika pārnesta uz pašas VID datubāzi. Diemžēl katra datu transformācija nozīmē arī iespēju radīt kļūdas.
Kā stāsta VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes projekta vadītāja Ivonna Bibika, VID nodokļu maksātāju analīzē izmanto datus no vairāk nekā 150 dažādiem avotiem – būtībā no visām vietnēm, kur nodokļu maksātāji ievada savus datus, – sākot ar Zemesgrāmatu, CSDD datubāzi un Muitas datubāzi un beidzot pašas VID EDS sistēmu. “Jau šobrīd VID uzkrāto datu apjoms tuvojas 10 terabaitiem, kas ir milzīgs datu apjoms.
Analītikas uzdevums ir savstarpēji loģiski sasaistīt datus no dažādiem avotiem, salikt datus “pa plauktiņiem”, izdarīt secinājumus par riskiem, kas izriet no tā, ja konkrētais nodokļu maksātājs izmanto nelegāli iegūtus līdzekļus, PVN atmaksas shēmas, maksā algas aploksnēs utt. Dati ir savstarpēji loģiski saistīti un nepieciešamos secinājumus no tiem izdarīt ir pilnīgi iespējams. Tad, kad izdodas šos datus apvienot, iespējams gūt analītisku ieskatu konkrētā nodokļu maksātāja situācijā un uzvedībā. Otrs datubāzu modernizācijas aspekts ir padarīt tās vieglāk lietojamas, vizualizējot skatījumu uz klientu. To sauc par 360o skatījumu, un šādu pieeju plaši izmanto komerciālās klientu vadības sistēmas,” skaidro I. Bibika.
Visvairāk VID analītisko sistēmu iespēju izmanto VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvalde, arī Muitas pārvalde, Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde un Nodokļu pārvalde, taču to izmanto arī citas VID struktūrvienības. VID analītisko sistēmu modernizāciju ir paredzēts pabeigt 2024. gada vidū. Tiek uzskatīts, ka šī modernizācija uzlabos VID pakalpojumu nodokļu un muitas jomā kvalitāti un efektivitāti, tāpēc ir prognozējams to labvēlīgs efekts uz katra VID iekasētā eiro pašizmaksu.
Tās rezultātā tiks īstenota jauna pieeja, arvien vairāk uzmanības pievēršot nodokļu maksātāju uzvedības izpētei un izpratnei, vienlaikus veicinot augstāku labprātīgas nodokļu un muitas saistību izpildes līmeni un VID darba efektivizēšanu – panākot nodokļu administrēšanas pasākumos samērīgumu starp patērētajiem resursiem un gūto labumu budžeta ieņēmumu veidā, kā arī kontroļu un pārbaužu veidu optimizēšanu, uzlabojot to mērķtiecīgāku un savlaicīgāku izmantošanu.
Pazīt nodokļu maksātāju
To, kāpēc VID nepieciešams šāds analītisks skats uz nodokļu maksātājiem, nosaka divi faktori. Pirmais, jo labāk pazīst katru nodokļu maksātāju, jo vieglāk saprast, vai viņa darbība ir pilnībā likumīga. Otrs faktors – ja zinām, kuri nodokļu maksātāji ir lojāli un precīzi maksā nodokļus, tad varam piedāvāt viņiem noteiktu pakalpojumu grozus, kas varētu atvieglot šo nodokļu maksātāju ikdienu.
Katrs nodokļu maksātājs var uzzināt, kā VID skatās uz viņa uzņēmumu – tas savukārt palīdz saprast, kas būtu darāms sava vērtējuma uzlabošanai, un arī saprast, ja runa ir par uzņēmumu, kas nav izcēlies ar nodokļu maksāšanas disciplīnu, kādēļ VID no šī uzņēmuma prasa daudz vairāk datu nekā no kaimiņu uzņēmuma, kura vērtējums ir krietni labāks. I. Bibika atzīst, ka būtībā šādi vērtējumi satur sevī arī sociālās psiholoģijas elementu, liekot uzņēmumiem konkurēt par labāku vērtējumu. Kopumā tas veicinot labprātīgu nodokļu nomaksu, vērtē Bibika.
Šo skatījumu uz modernizāciju atbalsta arī VID saimnieks – Finanšu ministrija. Kā saka FM pārstāve Agnese Jasenoviča, VID analītisko sistēmu modernizācija ir nepieciešama, “lai uzlabotu līdzšinējo pieeju cīņā ar ēnu ekonomiku un īstenotu inovatīvu nodokļu nenomaksas vai izvairīšanās no nodokļiem risku pārvaldības funkciju, veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu.
Tādēļ ir jāstiprina VID analītiskā kapacitāte, modernizējot esošās analītikas sistēmas un ieviešot jaunus rīkus. Tas dos iespēju īstenot jaunu pieeju, arvien vairāk uzmanības pievēršot nodokļu maksātāju uzvedības izpētei un izpratnei. Tas savukārt rezultēsies efektīvākā VID darbībā, panākot nodokļu administrēšanas pasākumos samērīgumu starp patērētajiem resursiem un gūto labumu ieņēmumu veidā, kā arī kontroļu un pārbaužu veidu optimizēšanā, uzlabojot to mērķtiecīgāku un savlaicīgāku izmantošanu.”
I. Bibika saka, ka darbs šobrīd jau krietni pavirzījies uz priekšu, jo apmēram trešdaļa no VID rīcībā esošajiem datiem šobrīd jau ir pārceļojusi uz jauno SAP HANA datubāzi, ar šiem datiem strādāt jau šobrīd ir būtiski vieglāk.
Trīs projekta sastāvdaļas
Analītisko sistēmu modernizācijas procesa rezultātam izvirzīta virkne uzdevumu – apkopot aktuālo un vēsturisko informāciju no dažādiem VID pieejamiem datu avotiem; glabāt liela apjoma datus centralizētā, viegli pārvaldāmā datubāzē; nodrošināt statistisko datu pieejamību lietotājiem, lai izmantotu gatavus standarta pārskatus, kā arī veidotu pašiem savus pārskatus; attēlot ārējiem lietotājiem paredzētu informāciju; iekļauties VID esošajā informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā – optimāli izmantot pieejamos resursus un izpildīt analītiskos uzdevumus, pamatojoties uz datiem, piemēram, risku vadības/lēmumu atbalsta sistēmas, kā arī ērti pielāgoties nākotnes izmaiņām.
Kopējās šo sistēmu modernizācijas izmaksas ir četri miljoni eiro. Modernizācijas projektam ir trīs būtiskākās sadaļas. Pirmā no tām ir esošo analītisko sistēmu modernizācija, kas paredz vairāku tehniski un morāli novecojušu tehnoloģiju nomaiņu. Otra sadaļa – jaunu sistēmu izstrāde, kas paredz padziļinātā datu analīzē balstītus nodokļu maksātāju segmentācijas risinājumus un ar muitas procesiem saistīto risku faktoru labāku pārvaldību. Visbeidzot trešā projekta sadaļa ir personāla apmācība darbam ar jaunajām sistēmām. Šogad un nākamajā gadā paredzēts apmācīt darbam ar analītiskajām sistēmām 50 cilvēkus.
UZZIŅA
VID Analītikas stiprināšanas plāns 2022.–2024. gadam paredz:
– esošo analītisko risinājumu modernizāciju, kā rezultātā esošās riska sistēmas tiks integrētas jaunā, vienotā analītiskajā platformā. Tiks izstrādāta un ieviesta modernizēta Fizisko personu riska analīzes sistēma un Akcīzes nodokļu risku vadības sistēma. ESKORT sistēma tiks pārnesta uz SAP HANA;
– jaunu analīzes sistēmu izstrādi un ieviešanu, kā rezultātā tiks izstrādāta un ieviesta nodokļu maksātāju segmentācijas sistēma, tajā skaitā nodrošināta datu publicēšana. Visaptveroša datu integrācija nodokļu maksātāja 360 grādu analīzē un vizualizācija EDS;
– personāla apmācību darbam ar analītisko platformu, konsultācijas. Ieplānots apmācīt 50 VID speciālistus darbam ar analītikas platformu.
Dati: VID
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
