Nodokļu dēļ varam zaudēt miljonus 2
Valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ piecu gadu laikā Latvijas budžetam garām jau paslīdējuši nodokļi piecu miljonu latu apmērā, kas nonākuši mūsu kaimiņu – lietuviešu un igauņu – valsts kasēs.
Ar nodokļu pašreizējo politiku nākamā gada laikā budžets varētu zaudēt vēl 1,4 milj. latu. Ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts “Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas paredz, ka turpmāk par luksusa klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 milj. latu nodokļu summas.
2007. gadā pieņemtie ierobežojumi nosaka, ka par reprezentatīvām jeb premium klases automašīnām uzskatāmas tādas, kas ir dārgākas par 30 000 latu. Šis iedalījums ir novecojis, ņemot vērā, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma dēļ premium zīmolu automobiļu cenas, sākot ar 2007. gadu, palielinājušās vidēji par 10%. Tāpēc, ieviešot jauno likumprojektu, Latvija riskē ar to, ka viņu uzņēmumu automašīnas, kas vērtīgākas par 30 000 LVL, centīsies reģistrēt kaimiņvalstīs, kur gan nodokļi, gan reģistrēšanas izmaksas ir vismaz par 60 – 70% mazākas nekā Latvijā.
Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents: “Par to, ka Latvijas uzņēmēju automašīnas tiek reģistrētas ārpus Latvijas, varam pārliecināties, ieskatoties CSDD statistikā. Kopš 2007. gada ik gadu no 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet izņēmušas atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Ja salīdzina izcenojumus šobrīd, piecu gadu griezumā izmaksas par vienu un to pašu automašīnu Latvijā uzņēmējam izmaksā 15 422 latus, Igaunijā – 5576 latus, bet Lietuvā – 8739 latus. Tā ir ļoti būtiska atšķirība, turklāt pēc jauno grozījumu ieviešanas ar 2014. gada 1. janvāri izmaksas, ja šo premium klases automašīnu vēlēsies reģistrēt kā uzņēmumam piederošu, pieaugs līdz pat 24 211 latiem piecu gadu griezumā. Tas vēl lielākam skaitam uzņēmēju liks aizdomāties par savas automašīnas reģistrēšanu ārpus Latvijas. Izanalizējot situāciju, esam vērsušies pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā sakārtot šo jomu tā, lai ieguvējs būtu valsts budžets un luksusa klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos.”
Pašreizējā luksusa automašīnas definīcija ir novecojusi un noteiktais cenas slieksnis neatbilst reālajai situācijai. Tāpēc Auto asociācija aicina skaidri definēt luksusa auto klasi un veikt nopietnu pārrēķinu, nosakot luksusa klases auto cenas slieksni.
“Mūsu izstrādātais automašīnu klasifikators nosaka, ka luksusa un reprezentatīvā automobiļa statusam atbilst “lielā premium klase”, “kupejas, kabrioleti un rodsteri premium”, kā arī zaļās automašīnas, piemēram, “Opel Ampera” un “Toyota Plug-in Hybrid”. Šāds iedalījums tiek veikts, pamatojoties uz to, ka reprezentācijas jeb luksusa auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs, ar izteiktiem papildu komforta elementiem u. tml.,” skaidro A. Kulbergs.
