Nodoklis mudinās mazāk laistīties 24
Dabas resursu nodokļa palielinājums ūdenim ietekmēs gan elektrības, gan ūdens cenu. Ne ar prieku, bet ar sapratni uztverama ziņa par dabas resursu nodokļa (DRN) palielināšanu nākamgad krāna ūdenim par 25 līdz 43 procentiem, dzeramajam pudelēs – par 30%, bet ārstnieciskajam – divkārt. Par to otrdien lēma valdība, budžeta 2. lasījumam apstiprinot nodokļa likmes par ūdens resursu ieguvi. Paradoksāli: agrāk dzērām krāna ūdeni, bet, ieguldot pusmiljardu Eiropas naudas, esam panākuši, ka no krāna tek kvalitatīvs dzeramais ūdens. Ar to mazgājam traukus un veļu, kā arī noskalojam kaku, bet dzeramo ūdeni pērkam veikalā.
Maksa par samaltu ūdeni
Dabas resursu nodokļa likme noteikta arī tam ūdenim, kas izskrien cauri HES turbīnām – šādu nodokli maksāja 120 mazie HES, bet nemaksāja lielie – “Latvenergo” piederošie HES uz Daugavas kaskādes. Tagad vienādi spēles noteikumi būs visiem enerģijas ražotājiem un ūdens nodokļa palielinājums par 45% ar vienu rāvienu valsts budžetā ienesīs trešo daļu no 10 miljoniem, ko par dabas izmantošanu nākamgad papildus cer iekasēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Tas savukārt nozīmē Latvijā vislētākās elektroenerģijas sadārdzināšanos. Par cik? Pēc VARAM aprēķiniem, jaunā cena par vienu kWh varētu būt 15,123 centi pašreizējo 15,009 centu vietā. Tātad sadārdzinājums par 0,114 centiem uz vienu kilovatstundu. Mājsaimniecībai, kura mēnesī patērē 200 kWh, vajadzēs maksāt par 23 centiem mēnesī vairāk. Jāņem vērā, ka šie elektrības cenā iekļautie nodokļi tiek aplikti ar PVN, un tad jau reāli būs jāpārskaita par 28 centiem vairāk.
“Ūdens cena nav mainījusies pēdējo septiņu gadu laikā, bet sadārdzinājums nebūs liels, pēc maniem aprēķiniem – par 0,7%,” vakar “LA” skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. “Ūdeņu mums ir daudz, bet ar šo nodokļa palielinājumu aicinām pārdomāt lietderīgu to izmantošanu,” vērš uzmanību ministrs.
Krāna ūdens varbūt tikpat
DRN likme tiks palielināta augstas, vidējas un zemas vērtības pazemes ūdeņu, ko izmanto ūdensapgādē, ieguvei attiecīgi par 43%, par 37% un par 29%. Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, ūdens tarifā dabas resursu nodoklis ir 2 – 6%, tāpēc lielu iespaidu uz tarifiem tas nevar atstāt.
“Situācija ūdensapgādē ļoti atšķiras Rīgā un citās pilsētās,” vērtē Kaspars Gerhards, “bet izmaksas vienai mājsaimniecībai pieaugs dažādi – no 10 centiem līdz 26 centiem.”
Nav teikts, ka šīs izmaksas obligāti atsauksies uz tarifiem, jo vairāki ūdensapgādes uzņēmumi neplāno paaugstināt tarifus. Piemēram, SIA “Rīgas ūdens” DRN palielinājuma dēļ būs budžetā papildus jāiemaksā 240 tūkstoši eiro, tomēr tas neietekmēšot tarifu palielināšanos īstermiņā (2 – 3 gados), tomēr var ietekmēt tarifu ilgtermiņā, piesaka uzņēmuma preses sekretārs Arturs Mucenieks.
Dzeršanu neierobežo
Par ūdeni, ko pilda tālākpārdošanai tirgū, VARAM bija karstas diskusijas ar nozares pārstāvjiem, atzīst ministrs. “Likumdošana kaimiņvalstīs ir atšķirīga, bet, spriežot par nodokļa palielinājumu, ņēmām vērā, lai mūsu ūdens ražotāji būtu konkurētspējīgi visā Baltijā,” stāsta Kaspars Gerhards. Ūdens nodokļa likmes kāpums vienam litram ir 0,026 centi. Šis palielinājums, visticamāk, neatstās iespaidu uz ūdens pudeles cenu, jo pat piecu litru pudelei tas veido tikai centa desmitdaļu.
UZZIŅA
Ūdensapgādes izmaksu palielinājums mājsaimniecībai (€), kura patērē 5 m3/mēnesī*:
Rīgā + 0,12
Lielvārdē + 0,10
Ventspilī + 0,13
Jelgavā + 0,14
Preiļos + 0,16
Daugavpilī + 0,16
Jēkabpilī + 0,16
Kuldīgā + 0,19
Saulkrastos + 0,19
Alūksnē + 0,20
Kārsavā + 0,26
* izmaksu palielinājums nenozīmē automātisku tarifu celšanu
Dati: VARAM
