Nodokļi šūpojas! Trīs scenāriji, kurus vērts zināt mikrouzņēmumiem 2
Kaut arī valsts prezidents Raimonds Vējonis pavisam nesen otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ mikrouzņēmumu regulējumu, jebkurā gadījumā daudziem tik pierastā nodokļu forma beigs pastāvēt un mainīsies, liekot ierēdņiem radīt jaunu nodokļu režīmu mazajiem uzņēmumiem.
1.scenārijs – mikrouzņēmumu nodokļa režīmu nelikvidē
Nereāls scenārijs, ņemot vērā, ka pat prezidents nekad nav teicis, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms ir jāsaglabā. Saeimā pieņemtos grozījumus MUN likumā, kas paredzēja MUN režīmu pilnībā izskaust līdz 2019. gada 1. janvārim, prezidents neizsludināja, jo, viņaprāt, piedāvātais regulējums bija nepilnīgs un pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība.
Tāpat Vējonis norādīja, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.
Tātad MUN vairs nebūs jebkurā gadījumā. Jautājums – kad tas beigs pastāvēt un kas nāks vietā?
2. scenārijs – mikrouzņēmumu nodokļa režīmu likvidē, vieta paliek tukša
Scenārijs, kurš notiktu, ja vien nebūtu iesaistījies prezidents. Saeima neņēma vērā vairāku tūkstošu mikrouzņēmumu viedokli un 23. novembrī nobalsoja pret ilgāku MUN režīma saglabāšanu. Grozījumi paredzēja, ka pašreizējiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būtu jāreģistrējas par uzņēmumu ienākumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju. Respektīvi, varat turpināt strādāt, bet nodokļi būs krietni augstāki. Savukārt jaunie MUN režīma interesenti tam varētu pieteikties līdz 2017. gada 30. jūnijam, MUN režīmā nostrādājot pusotru gadu līdz tā bojāejai.
3. scenārijs – mikrouzņēmumu nodokļa režīmu likvidē, vietā nāk cits modelis
Scenārijs, kurš bija sākotnēji paredzēts, tad aizmirsts un tagad prezidenta atgādināts. Esošajā situācijā, kad ir skaidrs, ka MUN režīms “kritīs”, labākais risinājums uzņēmējiem. Prezidenta lēmuma dēļ vismaz vēl dažus mēnešus nebūs skaidrs, kāds būs mazo uzņēmumu liktenis un ko izdomās mikrouzņēmumu vietā.
Alternatīvo biznesa modeli izstrādās līdz 2017. gada 1. aprīlim un to skatīs kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Ekonomikas ministrs (EM) Arvils Ašeradens pavēstījis, ka EM jauno regulējumu nesasteigs. Pēc viņa teiktā, vispirms meklēs risinājumu tam, ko vispār sagaida no mikrouzņēmumu režīma, pēc tam piesaistīs kādu pētnieku no Latvijas, kas apstrādās datus un izstrādās rekomendācijas. Visbeidzot tiks pieņemts jaunais regulējums, kas atbalstītu gan mazo biznesu, gan dzīvesstila uzņēmumus.
Tomēr prezidenta lēmums neatceļ valdības ieceri veikt citas izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā, taču koalīcija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau vienojusies, ka regulējumā tiks iestrādātas izmaiņas, papildinot grozījumus MUN likumā ar pārejas noteikumiem, kas paredz, ka Saeimas atbalstītie režīma izbeigšanas termiņi stāsies spēkā vien tad, ja Saeimā apstiprinās jaunu mazo uzņēmumu regulējumu.
No 2017. gada 1. janvāra obligātās sociālās iemaksas – arī mikrouzņēmumiem
Svarīgi, ka no nākamā gada likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” attieksies arī uz mikrouzņēmumiem un par katru darbinieku (tostarp uzņēmuma īpašnieku) katru mēnesi būs jāsāk maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un minimālais mēneša obligāto iemaksu objekts ir noteikts minimālās darba algas apmērā. Būs gan viena gada pārejas periods, tāpēc 2017. gadā minimālo iemaksu objekts būs 3/4 no minimālās mēneša darba algas jeb 285 eiro, no kā izriet, ka minimālais VSAOI maksājums 2017. gadā vienā mēnesī par vienu darbinieku būs 97.16 eiro. Pēcāk sociālās iemaksas aprēķinās no pilnas minimālās algas. Pastāv gan iespēja maksāt pusi no VSAOI – 48,58 eiro, ja darbinieks iekļaujas kādā no izņēmuma kategorijām.
Būtiski, ka VSAOI par katru darbinieku jāaprēķina neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir sociāli apdrošināts vēl kādā citā darba vietā. Turklāt, ja cilvēks strādā vairākos mikrouzņēmumos, tad katrā no tiem par viņu jāveic VSAOI maksājumi. Taču VSAOI maksājumi nemaina izmaksājamo darba algu, jo sociālās iemaksas tiek veiktas no mikrouzņēmuma līdzekļiem.
