Zūd ticība solījumiem 2
Līga Meņģelsone domā, ka zūd jēga pagājušā gada 1. oktobrī Finanšu ministrijas un LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvju parakstītajai Nodokļu politikas stratēģijai 2015. līdz 2017. gadam. “Parakstot šo dokumentu, vienojāmies, ka viens no šīs nodokļu politikas stratēģijas galvenajiem noteikumiem nodokļu politikas trīsgadu plānā būs stabilitāte un prognozējamība. Taču pašlaik šķiet, ka gribam no tā atteikties. Iznākumā panāksim vien to, ka pieaugs nodokļu nemaksātāju skaits, plauks ēnu ekonomika, pret ko vārdos ļoti cīnāmies,” spriež Līga Meņģelsone.
“Pārāk bieži likumu grozījumi grauj uzņēmēju uzticību vārdos sludinātajai nodokļu politikas stabilitātei un prognozējamībai,” saka LDDK Mazo un vidējo uzņēmumu platformas pārstāve, SIA “Mensarius” valdes priekšsēdētāja Linda Miezīte.
Uz jautājumu, kuras nozares varētu būt tās, kurām, pieņemot šādus Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, būs liegts maksāt šo nodokli, Linda Miezīte atbild, ka, visticamāk, šis aizliegums skars grāmatvežus, privātprakses ārstus, advokātus, nodokļu konsultantus un citu arodu pārstāvjus, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī lauku novados strādājošos.
Grozījumus vēlreiz negrozīs
“Sociālos nodokļus, iespējams, kādam izdevīgāk nevis maksāt, bet nemaksāt,” saka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis, “kad mikrouzņēmumu nodokli valstī ieviesa, tika lēsts, ka to varētu maksāt aptuveni pieci procenti strādājošo fizisko un juridisko personu. Taču aplēses bija kļūdainas. Šo nodokļu maksāšanas režīmu grib izmantot četrreiz vairāk strādājošo. Saglabājot pašreizējo Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, iznākumā šie ļaudis, sasniedzot pensijas vecumu, saņems niecīgas, ap 50 eiro lielas pensijas. Nepiekrītu arī uzņēmēju bažām, ka gatavotie likuma grozījumi viņiem sarežģīs nodokļu maksāšanu.”
Pašlaik plānots, ka Saeimā tos varētu skatīt 23. aprīlī.
