Kā plānotās izmaiņas zemes piespiedu nomniekiem atvieglos kopīgo maksājumu slogu? 1
Tālis Pāvuliņš, Rīgas Ganību dambja 13. nama dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs, četru istabu dzīvokļa īpašnieks: “Zemes īpašniekam pašlaik maksāju 332 eiro gadā. No šiem 83 eiro par zemi maksātā nodokļa summa ir vien aptuveni 13 eiro. Tātad gadā maksājumi saruks vien par aptuveni 50 eiro. Tā kā zemes īpašniekam vēl ir nenomaksāts nekustamā īpašuma nodokļa parāds, maksājumu starpnieks – “Rīgas namu pārvaldnieks” – grib panākt, lai pašlaik maksāto 4% vietā par zemes nomu mēs maksātu 6% no zemes kadastrālās vērtības. Ja mūs piespiedīs tos maksāt, tad arī no 50 eiro ietaupījuma nekas nepaliks pāri, būs jāmaksā pat vēl vairāk. Ar zemes īpašnieku it kā bijām vienojušies, ka 4077 kvadrātmetrus – namam piekrītošo zemes platību pārdotu mums. Taču tagad viņš izdomājis, ka pārdos mums par 400 kvadrātmetriem lielāku zemes gabalu, prasot par to 115 eiro kvadrātmetrā, kopsummā par 514 855 eiro. Tādu summu dzīvokļu īpašnieki, protams, nespēs samaksāt. Ar šiem likuma grozījumiem nekas nebūs līdzēts, vien radīta ilūzija, ka valsts cenšas atvieglot piespiedu nomnieku dzīvi.”
Dace Deližanova, Rīgas K. Valdemāra 143. nama divu istabu dzīvokļa īpašniece: “Par zemes nomu piespiedu kārtā maksāju zemes īpašniekam 904,95 eiro gadā, papildus vēl 142,29 eiro par zemes nodokli. Ja no likuma izsvītros zemes nodokli, man nebūs absolūti nekāda uzlabojuma. Es uzskatu, ka, piespiežot maksāt šādas summas, valsts mūs ir apkrāpusi. Kurš ir zemes īpašnieks, kuram esmu spiesta ne par ko maksāt ap 1000 eiro gadā, tas man nav zināms.”
Ingūna Arkla, Rīgas Bauskas ielas 134.A nama piecu istabu dzīvokļa īpašniece: ”Šogad zemes īpašniekam samaksāju aptuveni 800 eiro, tostarp ap 30 eiro – nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Domāju, ka ikvienam kļūst skaidrs, ka no šādiem Saeimā plānotajiem likuma grozījumiem dzīvokļu īpašnieki iegūs ļoti maz. Turklāt jārēķinās, ka apkārt notiekošo darījumu rezultātā zemes kadastrālā vērtība var celties, tātad piespiedu nomas summas pieaugs. Zemes sadalīšanai, iespējams, varbūt būtu lielāka jēga, jo, piemēram, mūsu namam, ko esam spiesti nomāt, tā ir nesamērīgi liela – 3550 kvadrātmetri. Taču nelaime ir cita – zemes īpašnieks ar mums, dzīvokļu īpašniekiem, neielaižas nekādās sarunās.”
Irēna Vikmane, Rīgas Biķernieku ielas 31. nama divu istabu dzīvokļa īpašniece: ”Tā kā dzīvoklis man ir mazs, maksājumi it kā nav lieli – 117,02 eiro gadā par piespiedu nomu un 29,25 eiro gadā par zemes nodokli. Kā redzams, nemaksājot nodokli, atvieglojums būs neliels. Tas varētu būt lielāks, ja maksājumiem pa vidu nebūtu “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ne tikai neaizstāv dzīvokļu īpašniekus, bet nekaunas noplēst maksu par rēķinu sagatavošanu, turklāt piesūtītos rēķinus apliekot ar 21% pievienotās vērtības nodokli.”
Uzziņa
* No nākamā gada 1. janvāra dzīvokļu īpašniekiem, kuru nams atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, viņa vietā vairs nebūs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. To paredz grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kurus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nodevusi trešajam galīgajam lasījumam.
* Vēl grozījumos paredzēts, ka turpmāk zemes nomas līgums būs jāslēdz tikai par to zemes gabalu vai zemes gabala daļu, kāds noteikts funkcionāli nepieciešamā zemesgabala plānā dzīvojamo māju privatizācijas procesā.
* Pašlaik šo namu iedzīvotāji spiesti piespiedu kārtā nomāt šo zemi no īpašnieka, maksājot par nomu 6% no zemes kadastrālās vērtības, papildus vēl nekustamā īpašuma nodokli par zemi – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības un nodokli par saviem dzīvokļiem – 0,2 līdz 0,6% no dzīvokļu kadastrālās vērtības. Namu pārvaldes vēl iekasē 7 līdz 10% par rēķinu sagatavošanu, turklāt iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar 21% pievienotās vērtības nodokli.
