Nodibina kopuzņēmumu “Rail Baltica II” īstenošanai 3
Lai sekmīgi varētu realizēt “Rail Baltica II” Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, otrdien, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, dibināts “Rail Baltica II” Baltijas valstu kopuzņēmums, informē Satiksmes ministrijā (SM).
Saskaņā ar akcionāru līgumu, galvenais kopuzņēmuma uzdevums būs dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings, skaidri nosakot, ka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir attiecīgā valsts, kurā šī infrastruktūra atrodas. Tāpat noteikts, ka katra puse līdzfinansē tikai to dzelzceļa būvniecības apjomu, kas atrodas tās teritorijā.
“Tas ir ilgi gaidīts notikums visām trim Baltijas valstīm. Esmu pārliecināts, ka dibināšanas līguma parakstīšana ļaus realizēt “Rail Baltica II”, kas būs nozīmīgs publiskās lietošanas dzelzceļa transporta projekts. Gribu uzsvērt – vislielākie ieguvēji no šī projekta būs tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri turpmāk krietni īsākā laikā varēs ērti nokļūt jebkurā Baltijas valstī un arī uz citiem galamērķiem Eiropā. Savukārt šī nozīmīgā transporta artērija būs kā tilts, kas savienos Baltiju un Eiropu un sekmēs tautsaimniecības attīstību,” uzrunājot klātesošos, paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Jau ziņots, ka Latvijas Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu ierakstīt komercreģistrā komercsabiedrību SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas ir valstij piederoša sabiedrība ar pamatkapitālu 680 000 eiro. Minētā uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja būs SM. SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” kļūs par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot kopuzņēmumā 650 000 eiro un tādējādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijai un Lietuvai – 33,33% apmērā.
“Rail Baltica II” kopējais garums plānots 728 kilometri (km) un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 km/h. Latvijā “Rail Baltica II” kopgarums paredzēts 235 km. Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots aptuveni četras stundas. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām.
Līdz 2016.gada sākumam notiks “Rail Baltica II” Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir no vides, tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem pamatot un noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica II” novietojumu Latvijas teritorijā, t.sk. savienojumus ar ostu un lidostu. Pēc izpētes līdz 2019.gadam paredzama tehnisko projektu izstrāde, lai 2020.gadā var uzsākt būvniecības procesu, kas noslēgsies 2024.gadā.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma. “Rail Baltica II” projekts var pretendēt uz ES atbalstu līdz pat 85% apmērā.
Projekta īstenošana nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES transporta tīklā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, piebilst SM.
Jau vēstīts, ka visi trīs Baltijas valstu Ministru prezidenti šā gada jūnija otrajā pusē Tallinā vienojās par “Rail Baltica” kopuzņēmuma dibināšanu. Toreiz kopuzņēmuma akcionāru līguma projektu vēl bija plānots iesniegt visu triju Baltijas valstu valdībām.
Kopuzņēmumā, kuram būs jāgādā par “Rail Baltica” finansējuma nodrošināšanu, strādās augsti kvalificēti speciālisti ar pieredzi līdzīga mēroga projektos.
“Rail Baltica II” projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam plānots piesaistīt ES līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.
