Nodevu maksās tikai saujiņa 0
Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, kārtējo reizi pamainot uzturēšanās atļauju saņemšanas nosacījumus ārzemniekiem. Šoreiz ieviesta maksa par atļaujas pagarināšanu. Taču tā būs jāmaksā tikai daļai atļauju saņēmēju un arī ne uzreiz.
Jau šī gada aprīlī Saeima šo likumu bija pieņēmusi trešajā lasījumā, citstarp akceptējot arī deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikumu, ka, pieprasot termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu, ārzemniekam valsts budžetā būtu jāsamaksā 5000 eiro. Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis aprīļa beigās šos grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai. “Trešajā lasījumā atbalstītais priekšlikums par jaunām prasībām atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai radījis virkni pretrunu pieņemto Imigrācijas likuma grozījumu tekstā. Lai nodrošinātu sekmīgu likuma piemērošanu, šīs pretrunas ir jānovērš,” savā vēstulē Saeimai rakstīja Valsts prezidents.
Uz otrreizējo caurlūkošanu parlaments bija sagatavojis pat divus variantus, kā šo jautājumu sakārtot. Pirmais paredzēja, ka pēc 1. jūlija visiem, kas uzturēšanās atļaujas saņēmuši par nekustamā īpašuma iegādi, pagarināšana maksātu 5000 eiro. Šo priekšlikumu bija sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs, bet to stingri atbalstīja Nacionālā apvienība. Pēc konsultācijām ar juristiem likumdevēji pārliecinājās, ka šajā gadījumā tiesiskās paļāvības princips netiek pārkāpts, tomēr vairākums parlamentāriešu uzskatīja, ka šāds priekšlikums neatbilst, kā to nodefinēja deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”), “morālai un ētiskai paļāvībai”. Tādēļ tika sagatavots arī otrais priekšlikums, saskaņā ar kuru 5000 eiro būs jāmaksā tikai tad, kad nekustamā īpašuma pircējs pagarina uzturēšanās atļauju otro reizi. Termiņuzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem tiek piešķirtas uz pieciem gadiem. Tātad saskaņā ar šo priekšlikumu īpašuma pircējs piecus gadus pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas to varēs pagarināt bez maksas, bet vēl pēc pieciem gadiem būs jāmaksā jau 5000 eiro. Turklāt šī pagarināšanas maksa attieksies uz samērā nelielu personu loku – tikai tiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos vai subordinētajā kapitālā līdz 2014. gada 1. septembrim. Kopskaitā aptuveni 3500 cilvēku. Tie, kas ieguldījumu veica pēc šī datuma, jau iemaksā īpašā fondā. Savukārt tiem, kuri iegulda obligācijās, pagarinot uzturēšanās atļauju, jāpērk jaunas obligācijas, bet ieguldītājiem uzņēmumos likumā noteikts, cik katru mēnesi jānomaksā nodokļos. Pat tā samērā nelielā grupa, uz ko attiecas atjaunošanas maksa, var no tās vienkārši tikt vaļā – pietiek iemācīties latviešu valodu, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju bez kādas maksas.
Kuru no šiem variantiem izvēlēties, deputāti lauza šķēpus ilgi un emocionāli. Galu galā izvēlēts tika otrais variants, jo pirmo atbalstīja tikai Nacionālā apvienība un atsevišķi ZZS deputāti.
Kaut arī 5000 eiro maksa piesaistīja vislielāko deputātu uzmanību, jaunais likumprojekts paredz arī virkni citu būtisku grozījumu. Nozīmīgākie no tiem – iespēja valdībai uz noteiktu laiku apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu kādas ārvalsts pārstāvjiem, ja viņu skaits kļuvis nesamērīgi liels vai viņi apdraud Latvijas nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību.
Attiecībā uz nekustamo īpašumu likumā noteikts, ka uzturēšanās atļauju ārzemnieks var saņemt, ja viņš Rīgā, Jūrmalā vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Savukārt ārpus šīm teritorijām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro.
Viedoklis
Atbalsts pašiem neaizsargātākajiem?
Politikas process lielā mērā sastāv no izvēlēm. Retas ir tās reizes, kad nozīmīgas izmaiņas likumos apmierina visus. Vienmēr ir grupas, kas iegūst un kas zaudē. Politiskā ideoloģija un vērtību sistēma ir tā, kas nosaka izvēles izdarīšanas loģiku.
Vakar Saeimas plenārsēdē deputātiem bija jāizdara izvēle, vai valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai iekasēt papildu līdzekļus no tiem ārvalstniekiem, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādāšanos kopš 2011. gada līdz šodienai. Atgādināšu, ka runa ir par savulaik Aināra Šlesera rosināto kārtību dalīt uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kas par noteiktu summu Latvijā iegādājas īpašumu. Programmas ietvaros īpašumus lielā skaitā iegādājās galvenokārt Krievijas pilsoņi, jaunbagātnieki, kam šī bija iespēja tikt pie lētas iespējas uzturēties Šengenas zonā.
Nacionālā apvienība allaž ir iestājusies pret šo programmu, jo tā ne tikai kropļo tirgu, bet krievisko Latvijas pilsētas un rada riskus valsts drošībai. Pateicoties mūsu priekšlikumiem, programmu izdevies vismaz būtiski ierobežot, bet pašlaik Imigrācijas likuma grozījumos lemšana bija par tiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem, kuri īpašumus jau ir iegādājušies pirms pieciem gadiem un tagad plāno atļauju pagarināt. Paredzot iemaksu par atļaujas pagarināšanu 5000 eiro apmērā, valsts katru gadu iekasētu vismaz piecus miljonus eiro, ko varētu izmantot akūtu problēmu risināšanā izglītībā, medicīnā, drošības jomā vai kur citur.
Saeimas Juridiskais birojs apliecināja, ka nav nekādu tiesisku šķēršļu šādu maksājumu ar likumu noteikt. Tam bija spiesti piekrist arī grozījumu pretinieki. Neviens no deputātiem apmēram stundu ilgajās debatēs neatļāvās iebilst, ka papildu līdzekļi sociāli svarīgiem mērķiem valstij būs vajadzīgi. Tātad izšķiršanās bija tikai par to, kur papildu līdzekļus ņemt: vai tos atrast uz pašu pilsoņu rēķina vai tomēr paņemt no šīs grupas, ko nu nekādi nevar nosaukt par neaizsargātāko sabiedrības daļu.
Visaktīvāk debatēs pret priekšlikumu runāja frakcijas “Saskaņa” biedri. Iespēju aizstāvēt “apdraudēto grupu” no tribīnes saskaņieši izmantoja astoņas reizes. Citi priekšlikuma pretinieki ar retiem izņēmumiem klusēja. Viņi savu izvēli izdarīja bez trokšņa, bet pārliecinoši: balsojums – 24 par, 55 pret, 4 atturas un 5 nebalsoja. Priekšlikums noraidīts. Līdzās “Saskaņai” grozījumus noraidīja “Vienotība”, “No sirds Latvijai”, Latvijas Reģionu apvienība un arī “Kam pieder valsts?” pārstāvis Artuss Kaimiņš. Zaļo un zemnieku savienības deputāti balsoja dažādi.
Balsojums parāda, kura sabiedrības grupa Saeimas vairākuma ieskatā ir īpaši sargājama.
Raivis Dzintars, NA līdzpriekšsēdētājs
