“Nodevību mēs nepiedodam!” NA aizvada kongresu 0
Klausoties Nacionālās apvienības (NA) līderu runās ikgadējā partijas kongresā, varētu rasties iespaids, ka galvenais tā mērķis ir atgādināt par savu vērtību noturību, tajā pašā laikā pēc iespējas izvairoties no šā brīža politiskajām aktualitātēm – saspīlējuma un sabiedrības neapmierinātības, ko radījusi budžeta pieņemšana, ASV sankcijām pret Aivaru Lembergu, kā arī pašas NA atbildību, par Rīgas domes vēlēšanu līderi virzot Baibu Broku, kura tagad kļuvusi par “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcijas balstu.
Vienīgā no NA vadošajām personām, kas no šiem jautājumiem nevairījās, bija Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Tiesa, arī viņas runa bija veidota ar zemtekstiem, nesaucot uzvārdus, bet skaidri liekot saprast, kam teiktais adresēts.
Piemēram, mājiens Ventspils virzienā: “… vai nu mēs dzīvojam ar puspiemiegtām acīm un apziņu, ka “ne jau visur viss ir godīgi”, tāpēc naivi piedodam izsaimniekošanu cilvēkiem ar lielām cepurēm, jo pilsēta jau, redz, tiek sakopta. Vai arī sasparojamies un pieprasām skaidrību un vienādus noteikumus visiem, bez blata, krāpšanas un politiskajiem erzac-konsultantiem domēs.”
Un veltījums B. Brokai: “Tieši Rīgas domē esam piedzīvojuši, ka komandas līderis nodod mūsu idejas un savus solījumus. Tas mums visiem partijā bija sāpīgs brīdis. Jā, kļūdas var piedot. Bet nodevību mēs nepiedodam nekad!”
Neatzīst partijas kļūdu
Lūgta komentēt, kā izpaudīsies “nepiedošana”, I. Mūrniece “LA” sacīja: “Pateicu, kāds ir mans viedoklis. Partijā tas nav sīkāk apspriests. Diemžēl tā ir problēma, ko mēs redzam arī citām partijām. Politikā mēdz būt kārdinājumi ar varu un, pieņemu, vēl kaut ko citu.”
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš B. Brokas rīcību savā kongresa runā nepieminēja, atzina, ka emocionāli sliecoties piekrist I. Mūrniecei, taču neuzskata, ka partija pieļāvusi kļūdu, jo ticis vērtēts B. Brokas paveiktais, nevis mēģināts paredzēt viņas nākotnes darbības. “Jā, viņai bija draudzīgas attiecības ar [Nila Ušakova dzīvesbiedri] Ivetu Strautiņu, kas varēja radīt aizdomas, taču partijas biedriem ir svarīgi just – tikai tāpēc, ka ir slikta publicitāte, mēs no viņiem nenovēršamies. Partija nenodeva Baibu Broku, viņa nodeva partiju – tas ir svarīgākais,” uzskata R. Dzintars.
Pērn, pirms 13. Saeimas vēlēšanām, no vairākiem NA līderiem izskanējusi atziņa, ka par ideoloģiski tuvāko spēku Latvijas politikā viņi uzskata Zaļo un zemnieku savienību. Arī pēc vēlēšanām, veidojot valdību, NA bija tā, kas atbalstīja ZZS iekļaušanu koalīcijā, taču tas nenotika Jaunās Konservatīvās partijas nostājas dēļ. Vai pēdējie notikumi ar neformālo ZZS līderi A. Lembergu ir likuši mainīt iepriekšējo nostāju?
Kā norādīja R. Dzintars: “Mēs pašlaik esam vērojoši attiecībā uz ZZS. Viņiem tā ir tāda kā patiesības stunda. Skaidrs, ka kopā ar Lembergu viņi vairs nevarēs būt leģitīms politisks spēks Latvijā. Bez Lemberga… Tas nebūs viegli, bet tas ir iespējams.” Arī I. Mūrniece norādīja, ka šobrīd citi politiskie spēki ar interesi skatās, kādu ceļu izlems iet ZZS.
Atšķirīgi viedokļi par reformu
Viena no tēmām, par ko šobrīd visvairāk norūpējušies NA biedri, ir administratīvi teritoriālā reforma. Partijas biedru viedokļi par to atšķiras, un NA būs jāpiepūlas, lai rastu kopsaucēju. Vairāku pašvaldību vadītāji atzina, ka atbalsta reformu, jo tas dotu iespēju viņu novadiem attīstīties.
Kā norādīja Smiltenes mērs Edgars Avotiņš, jau šobrīd pilsēta kļuvusi par centru, uz kuru strādāt braucot iedzīvotāji no apkārtējiem novadiem. Nu esot divas izvēles – pievienot šos novadus vai arī attīstīt dzīvojamo fondu un veicināt vēl lielāku migrāciju. “Ieguvumi no reformas nebūs uzreiz, bet tuvāko 5–10 gadu laikā,” uzskata E. Avotiņš.
Tikmēr kritisks par Kariņa valdības iecerēm bija Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, atzīmējot, ka, pārāk piebalsojot koalīcijas partneriem, arī NA varot zaudēt vēlētāju atbalstu. Piemēram, atbalstot “pustrakās izglītības ministres” (Libeka apzīmējums) ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanu, kas paredzot slēgt daudzas latviešu skolas. Par to bez diskusijām esot nobalsojuši arī NA ministri.
Arī pamatojums administratīvi teritoriālajai reformai esot šaubīgs, jo galvenais arguments – iepriekšējā reforma – nav devusi gaidīto rezultātu. “Tātad secinām, ka esam gājuši purvā, bet vienīgais risinājums – iet tajā virzienā vēl ātrāk,” ironizēja Jaunjelgavas mērs.
Lai mīkstinātu reformas smagumu, NA iestāsies par tā dēvētā “nulles līmeņa” jeb zemāka līmeņa vēlētu struktūru izveidošanu. Šajā līmenī tikšot ievēlēti pilsoņi, kuri bez atlīdzības izlems dažādus vietējās nozīmes jautājumus, piemēram, kur nepieciešams padziļināt grāvi un kur vajadzīgs ieviest apgaismojumu. Turklāt šis varētu būt līmenis, kur Latvijā varētu izmēģināt vēlēšanu organizēšanu internetā.
Par NA priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Raivis Dzintars, savukārt viņa vietnieki būs Nauris Puntulis, Roberts Zīle, Jānis Dombrava, Rihards Kols un Gaidis Bērziņš.
