Nodevēji Ukrainas armijā. “2014. gads bija vienkārši totāla katastrofa. Krievi ukraiņu pavēles saņēma pirmie!” 153
Iekšējā pretizlūkošana un datu noplūde. Pirmais gadījums (skatīt video uzskates materiālu) ir informācija Telegram kanālā par 41. kājnieku speciālo brigādi, kura pārsviesta uz Kupjansku – tur kāds krievu blogeris kādā citā kanālā precīzi zina, cik brigādei ir tehnikas, cik tai ir karavīru, uz kurieni tā ir atnākusi un kāds ir tās uzdevums.
Skaidrs, ka kāds šo informāciju ir nopludinājis un iedevis pretiniekam. Par šādiem gadījumiem TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” stāsta NBS rezerves pulkvedis.
Kā otru piemēru Rajevs min 2022. gada oktobri, kad notika plānots uzbrukums kodolelektrostacijai – par to krievi bija zinājuši, viņiem jau bija visa informācija, kāds šīs ziņas atkal jau bija viņiem nopludinājis.
Trešais – “Jūras kājnieku spēku uzbrukums Krinku ciemā ar plānu pārcelties pāri Dņepras upei, dodoties pirmajā triecienā, ieņemt placdarmu, kam talkā pēc tam nāk tanki, krievi bēg. Tāds bija plāns. Patiesībā krievi viņus jau gaidīja un smagi sita, jo zināja atkal par šo plānu,” atklāj Rajevs.
Tas nozīmē, ka šī ukraiņiem joprojām ir problēma, ar ko jātiek pašiem galā – ar Ukrainas ar armijas nodevējiem, kuri nopludina informāciju visu krieviem.
“Ja par piemēru ņem 2014. gadu, tad tolaik tā bija vienkārši katastrofa – viss bija tādā līmenī, ka kad Ukrainas ģenerālštābs raksta pavēli savām vienībām, tad šī pavēle nonāk ātrāk Krievijas ģenerālštābā nekā vietējās vienībās,”
laiku maiņu apraksta virsnieks.
Ar šo problēmu ukraiņi nu ir tikusi galā, vairs nav tādas totālas informācijas nopludināšanas, bet tas nenozīmē, ka darbs ir pabeigts un ka tādas lietas vairs nav un ka vairs nav atsevišķi tādi cilvēki. “Tādi tur ir. Specdienestiem ar viņiem ir jātiek galā, kas nav viegls uzdevums,” atzīst Rajevs.
