Uldis Šmits: Noderīgs jebkurš ieguldījums civilajā aizsardzībā 0
Dzirdami apgalvojumi, ka valsts aizsardzībā ieguldītā nauda nu esot zemē nomesta, jo nekādi nepalīdz tagadējā situācijā, kad to varētu izlietot šodienas spiedošajām vajadzībām. Vai izteikumi, kuri pielīdzina šodienu Otrajam pasaules karam.
Karš, bet gluži cita veida karš, Eiropā vai, pareizāk, pret Eiropu un plašākā nozīmē pret Rietumiem, protams, notiek, un tas ir uzsākts jau krietni pirms koronavīrusa pandēmijas. Tagad abi apstākļi ir savijušies grūti atšķetināmā mezglā.
Problēma daļēji atreferēta NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga intervijā tīmekļa izdevumam “Euractiv.com”. Būtu ielāgojami daži viņa konstatējumi. Vai tēmas, par kurām nez kādēļ visai maz runā.
Kaut vai par to, ka alianses “komandstruktūras un dažādie mehānismi” ir ļāvuši nodrošināt daudz aizsargtērpu un medicīnisko materiālu nogādi uz Eiropu. Vai par noderīgo (bet par maz un pārāk pavirši izmantoto) NATO pieredzi smagi ievainoto, tagad – smagi inficēto, transportēšanā un izvietošanā.
Līdztekus jātur redzeslokā terorisma draudi, Tuvie Austrumi, Sīrija, Ziemeļāfrika, bet tāpat globālās pārmaiņas, ko izraisa Ķīna, kā arī Krievijas savdabīgās noslieces, kura ir atbildīga par agresiju pret “Ukrainu un Gruziju, divām Eiropas nācijām”, un “šī iemesla dēļ mēs paturam taktiskos grupējumus alianses austrumu daļā un Baltijas valstīs”.
Stoltenberga intervijā izpalika konkrēti piemēri NATO dalībvalstu militāro un civilo iestāžu sadarbībā. Viens no tiem varētu būt marta beigās ierīkotais Igaunijas Aizsardzības spēku lauka hospitālis Sāmsalā līdzās Kuresāres slimnīcai. Bet ir vēl citi piemēri – mums ģeogrāfiski tuvāki vai tālāki.
Tomēr skaidrs, ka budžetu, finanšu un vispārējās krīzes apstākļos radīsies jautājums, vai vērts ieguldīt līdzekļus militārajā sfērā, kas gan ir šaurāks jēdziens nekā valsts aizsardzība. Kad daudz lielāks spēks ir jēdzienam veselības aizsardzība.
No intervijā sacītā izriet, ka jebkurš ieguldījums civilajā aizsardzībā (padomju laikus pieredzējušajiem, ieskaitot šo rindu autoru, bija radīts mānīgs priekšstats par minēto terminu) ir noderīgs. Kam var tikai piekrist.
Šo, ja tā varētu teikt, atklāsmju gaismā mēs varētu rast apkopojošu apzīmējumu iepriekš sacītajam, un tas būtu – militārā medicīna. Nozare, kurā Latvijai ir savas bagātas tradīcijas un iespējas, ko nevajadzētu laist garām. Vērts padomāt.
