Noderīgi padomi, kā tīrīt piemājas dīķus un novērst to aizaugšanu 3
Daudzās saimniecībās rok un paplašina dīķus, jo tie izdaiļo ainavu, var audzēt zivis un putnus, nopeldēties un tie nedaudz kompensē nolaisto meliorācijas sistēmu. Tomēr visām ūdenskrātuvēm ir nejauks niķis aizaugt. Saimnieki dīķus no ūdenszālēm un aļģēm tīra, kā māk, izmantojot izkaptis, grābekļus un pat kaļķi.
Kāda saimniece aizaugušu dīķi tīrīja ar oriģinālu rīku: slaidai 6 m garai eglei noņēma galotni un apgrieza zarus, atstājot 10–15 cm garus stumbeņus. Tad ķeksi ielaida dīķa zālēs un, lai tās ieķertos, visu laiku grieza uz riņķi, bet pavelkot zāles tika izrautas ar visām saknēm. Krastā izvilka pamatīgu, ar zālēm aplipušu vāli, ko iztīra un lieto atkal.
Ūdenskrātuvi no augiem palīdz attīrīt to dabiskie patērētāji – zivis. Slavenākais ūdenszāļu apēdājs ir baltais amūrs (min arī platpieri), kas tās šķin kā izsalkusi govs. Ūdenstilpē ielaiž zivju mazuļus, sprīdi gari amūri pēc gada svers jau 400 – 500 gramu un turpinās strauji augt. Amūrus var iegādāties gan pēc sludinājumiem vietnē “ss.lv”, zivaudzētavās vai specializētos zivsaimniecības veikalos. Kad zivis dīķi izēdušas tukšu, tās jāpiebaro ar zāli, niedrēm vai vilkvālītēm.
Labākais laiks niedru un citu ūdensaugu pļaušanai ir no jūnija līdz septembrim. Ja saimnieks pats netiek galā, var aicināt talkā profesionālus uzņēmumus, kas ar speciālu ūdenstrimmeri izpļaus nevajadzīgos ūdensaugus līdz pat 1,50 m dziļumam zem ūdens līmeņa. Pirmajā sezonā jāpļauj 2 – 3 reizes. Niedres un ūdensaugi tūlīt jāsavāc, lai tie neiesakņotos un negatīvi neietekmētu augu un dzīvnieku valsti. Pļaušana jāplāno dienā, kad vējš pūš krasta virzienā. Vispirms izpļauj brīvu joslu. Pļaujas laikā ar grābekli novirza niedres uz izpļauto joslu, un vējš tās pūš uz krastu. Pļaušanai vislabāk izmantot speciālu aprīkojumu, piemēram, nelieliem pļaušanas apjomiem (ūdenstilpēm līdz 2000 m2) noder niedru pļāvēja “Elis”, aprīkots ar elektrisko līdzstrāvas dzinēju, ko darbina divi 12 V akumulatori. “The Dorocutter Klippo” ir vidējās klases mašīna, kurā visus manevrus, piemēram, dziļuma un asmens pārvietošanu, veic no vadītāja sēdvietas. Asmens leņķi var iestatīt ūdensaugu pļaušanai vālā un pļaušanai piekrastē. “Klippo” rāmis piestiprināts margapmalei ar skavām un pieregulējams dažādiem laivu platumiem. Laivu konstrukcija ļauj pļaut ūdensaugus gan dziļumā, gan seklumā pie paša krasta.
Profesionālie uzņēmumi ūdenskrātuves padziļina ar autonomu dubļu sūkni, dūņas un nosēdumus pa šļūteni novadot vajadzīgajā vietā. Mobilos dūņu sūkņus un pontonus, kuru daļas ir viegli pārnēsājamas, montē ūdenstilpē. “Izpļaujot ūdensaugus, ūdens kļūst caurspīdīgi dzidrs, ūdenstilpe nepārpurvojas. Samazinās dūņu slānis, stabilizējas skābekļa līmenis, ierobežojot ūdenstilpē mītošo zivju noslāpšanas risku, tiek atbrīvota piekraste peldvietai vai citām ūdens aktivitātēm. Turklāt nopļautie ūdensaugi ir izmantojami dārza kompostam. Pēc regulāras pļaušanas palielinās augu dažādība un uzlabojas vispārējais ūdenstilpes ekoloģiskais stāvokli. Atbrīvojot piekrasti no kokiem un krūmiem pļavās un tām pieguļošajās teritorijās, kā arī turpmāk rūpējoties par pļavu veģetācijas uzturēšanu, var uzlabot bridējputnu ligzdošanas apstākļus,” stāsta “www.piekrastei.lv” projektu vadītāja Alise Ozerska.
Ūdenstilpju tīrīšanu un padziļināšanu piedāvā, piemēram, uzņēmumi SIA “Piekrastei.lv” un “Knifs4”. SIA “Flo-Tex” vadītājs Aldis Lapuķis stāsta, ka dīķu servisa uzņēmums piedāvā pilnu pakalpojumu kompleksu: ūdensaugu pļaušanu, sakņu ravēšanu, dažādu samesto priekšmetu un zaru izvākšanu krastā un pludmales zonas sakārtošanu, veicot aizaugušajam dīķim sava veida kosmētisko remontu. Toties igauņu “Preisor OÜ” likvidē arī bebru dambjus. Pamatīgus rakšanas darbus ūdenī, ostu akvatoriju padziļināšanu līdz 12 metriem un citus lielākus darbus veic SIA “BGS”. “Dīķi bieži ir saimnieka rakti un ir tā īpašums, ar kuru tas var darīt, ko vēlas. Cita lieta ir ezeri,” atgādina biedrības “Latvijas ezeri” (uztur portālu “www.ezeri.lv”) valdes loceklis Jānis Sprūds. “Tie ir dabas veidojumi, kuru izmantošanu reglamentē likumi. Nopietnākiem renovācijas darbiem vispirms jāizstrādā projekti un jāiegūst nepieciešamie saskaņojumi.”
Uzziņa
Mākslīgo plēves dīķu optimālais dziļums ir 1,2 līdz 1,7 metri. Jo seklāks dīķis, jo grūtāk to uzturēt nevainojami tīru un vairāk līdzekļu jāiegulda. Drošības dēļ krastam jābūt seklam un lai varētu to apstādīt ar ūdensaugiem.
Jau pirms dīķa izbūves jānoskaidro ūdens attīrīšanas veids un ekspluatācijas izmaksas, jo, kamēr ūdens temperatūra ir virs 10 oC, sūknim jādarbojas nepārtraukti. Ūdens bioloģisko līdzsvaru nodrošina ar ūdens cirkulāciju, ceolītminerālu granulām un bioloģiskām piedevām.
Bioloģiskā attīrīšanas sistēma sastāv no ūdens sūkņa, ultravioleto staru lampas, mehāniskas/bioloģiskas attīrīšanas un atkarībā no ūdenskrātuves tilpuma un sistēmas veida izmaksā no Ls 100 – 3000. Ekspluatācijas izmaksās jāiekļauj UV staru spuldzes maiņu reizi sezonā, filtrēšanas elementu maiņu reizi vienā vai divās sezonās, filtra sūkļu maiņu reizi 3 – 5 gados, kā arī reizi vienā vai divās nedēļās sezonas laikā ūdens filtra tīrīšana.
Speciālista padoms
“Ūdenstilpju pastiprinātas aizaugšanas cēlonis ir liela fosfora daudzuma nonākšana ūdenī,” stāsta biedrības “Latvijas ezeri” valdes loceklis, inženieris ķīmiķis tehnologs Jānis Sprūds. “Pārmērīgi iztīrot lielos augus, kas bija galvenie fosfora piesaistītāji, rodas labvēlīgi apstākļi, lai vairotos mikroaļģes, tādēļ pļaušanai jābūt pēc iespējas saudzīgai. Pļaujot vispirms jāatbrīvojas no virsūdens (piemēram, niedres un vilkvāles) un peldošajiem (piemēram, ūdensrozes) ūdensaugiem, cenšoties saglabāt iegrimušos ūdensaugus. Lai reāli sakārtotu ūdenskrātuvi un izvairītos no lieka fosfora nonākšanas ūdenī, ūdenstilpē nedrīkstētu laist kanalizācijas ūdeņus. Ūdeņiem bioloģiskās attīrīšanas sistēmās jānogulsnē fosfors, vai vislabāk tiem jāinfiltrējas gruntī. Tāpat pie meliorācijas grāvju ietekām jāveido filtrācijas kabatas vai mitraines.”
