Noderīgā sviestmaize skolēna pusdienu kastītē 0
Ko likt skolēna pusdienu kastītē, kā sagādāt labus, veselīgus pašmāju dārzeņus un augļus visu gadu? Šādus jautājumus katra ģimene risina saskaņā ar iespējām, tomēr galvenokārt – paļaujoties uz saviem paradumiem un uzskatiem.
Pusdienu kārbiņa līdzņemšanai
Sabalansēts uzturs bērnībā ir ļoti būtisks, jo liek pamatus veselīgai dzīvei arī turpmāk. Sākumskolas bērna vecumā veidojas uztura un dzīvesveida paradumi, zināšanas un uzskati.
Bērna radināšana pie veselīga uztura sākas ģimenē, jo kopīga maltītes gatavošana un vecāku paraugs veido atvases garšas prioritātes, priekšstatus par labu vai garšīgu ēdienu.
Dietoloģe un pediatre Diāna Lagzdiņa vecākiem atgādina, ka bērnu ēšanas paradumi attīstās jau pirmajos dzīves gados. Arī straujākā augšana ir tieši tad. Turklāt bērnu īpatnība ir ēšana ar acīm.
Skolas gadi ir nozīmīgs laika posms, kad uztura jautājumus nevar un nedrīkst apiet, jo nepieciešams nodrošināt visas augošā bērna vajadzības, tostarp arī īpašās uztura prasības.
Diētas ārsts Andis Brēmanis uzsver 10 – 13 gadus veca bērna nepieciešamību gulēt 9 – 10 stundas diennaktī, jaunākiem (7 – 9 gados) vajag vēl par pusstundu vai stundu vairāk. Turklāt viņiem vismaz 2 – 3 stundas dienā vēlamas intensīvas un daudzveidīgas fiziskas aktivitātes svaigā gaisā.
Lai bērnam būtu možums mācībās un atpūtā, kā arī labs miegs, 12 – 15 % enerģijas jāsaņem ar olbaltumvielām, 25 – 30 % ar taukiem un 55 – 65 % ar ogļhidrātiem, starp kuriem cukuram nevajadzētu pārsniegt 10 %. Tādēļ maize, putraimi, kartupeļi, dārzeņi, augļi un ogas ir svarīgākie ogļhidrātu avoti, bet tukšās kalorijas ir kūkās un saldajos našķos.
– Brokastis bērnam ir obligātas, pat ja no rīta viņš ir miegains! – aizrāda A. Brēmanis. Savukārt uztura speciāliste Guna Havensone silti iesaka rūpēties par bērnu maltītēm arī tad, kad viņi ir ārpus mājām, piemēram, skolā. Ja nav pieejamas siltas pusdienas, rītos var sagatavot līdzi ņemamo ēdienu. Svarīgi, lai tajā būtu visas organismam nepieciešamās uzturvielas.
Ja uzturs ir zāles…
Bērni, kuri nesaņem pilnvērtīgu uzturu, nespēj koncentrēties, biežāk slimo, nav fiziski aktīvi. Organismam šai dzīves posmā ir īpašas prasības, kuru ignorēšana var atstāt neatgriezeniskas sekas uz jaunā cilvēka fizisko un garīgo attīstību. Savukārt neatbilstošs uzturs var būt gan nepilnvērtīgs, gan pārmērīgs.
Latvijas skolās 2006. gadā aizliedza tirgot dzērienus un našķus, kas satur krāsvielas un daudz cukura, tika ieviesta “Skolas augļa” un “Piena programma”…
– Trekns un salds ēdiens bieži izraisa funkcionālus gremošanas traucējumus, īpaši 9 – 11 gadu vecumā. Lietojot daudz krāsainu un saldinātu dzērienu, konfektes, čipsus un smalkmaizītes, uzņem nepamatoti daudz tauku un cukura. Šādi ēšanas paradumi sekmē aptaukošanos, par ko liecina tuklo bērnu skaita pieaugums tieši šajā vecuma grupā, – skaidro G. Havensone. Ja bērnam ir izteikta vēlme pēc našķiem, viņa iesaka saldumus bez krāsvielām un taukiem, piemēram, graudu batoniņus.
Interesanti, ka 20 – 30 % attīstīto valstu bērniem ir aizcietējumi. Arī to cēloņi vairumā gadījumu ir uzturs ar pārāk zemu šķiedrvielu saturu, pārāk mazs dienā izdzertā šķidruma daudzums, kā arī ēdieni, kas veicina neregulāru vēdera izeju (balto miltu izstrādājumi, saldumi), un mazkustīgs dzīvesveids.
Bērnu gastroenteroloģe Ieva Eglīte atgādina, ka dažreiz vienīgā ārstēšana ir pareiza uztura izvēle. Tā bieži vien ir arī svarīgākā profilakse.
Vecuma grupu iezīmes
Lai kopš mazotnes bērnu pieradinātu pie ēdienu daudzveidības, D. Lagzdiņa iesaka vienlaikus nepiedāvāt vairākus jaunus produktus, bet gluži tāpat kā mazuļa piebarošanā izmantot tos pa vienam ik pēc nedēļas. Pat sākumā atraidīto ēdienu vēlreiz piedāvā pēc 1 – 2 nedēļām.
Bieži notiek tā, ka pēc divu gadu vecuma bērniem pēkšņi vairs negaršo tas, ko ēda iepriekš. D. Lagzdiņa mierina, ka par to nav jāuztraucas, jo daudz svarīgāk ievērot daudzveidību un lai pārējie produkti ir veselīgi. Arī pauzēm starp ēdienreizēm ir jābūt atbilstošām vecumam, lai bērns pagūst sajust izsalkumu.
– Svars, kas atbilst bērna vecuma normai, ir galvenais rādītājs, ka viņš saņem sev piemērotu uzturu pietiekamā apjomā, – uzsver D. Lagzdiņa.
