Noderēs gan žurnālistiem, gan politologiem 0
“Pirmoreiz neatkarīgajā Latvijā ir aplūkots tik apjomīgs plašsaziņas līdzekļu (pārsvarā – preses) valodas analīzes materiāls, kas aptver laiku no tā dēvētās trešās atmodas sākuma līdz pat 2010. gadam,” grāmatas “Latvijas preses valoda” ievadā raksta autore filoloģijas doktore Dite Liepa.
Viņa spriež, ka pētījuma atzinumi var būt noderīgi komunikācijas, filoloģijas, politikas zinātnes un citu programmu studentiem.
Taču grāmata būs interesanta daudz plašākai auditorijai un iesakāma visiem, kuri beidzamajā laikā spriež, kāpēc Latvijā ir sašķelta informatīvā telpa un ko darīt plaisas pārvarēšanā.
D. Liepas pētījuma beidzamajā nodaļā ir plašs faktu materiāls par to, kā Latvijas prese ir atspoguļojusi mazākumtautību skolu izglītības reformu un ko rakstījusi par tādiem Latvijas vēstures jautājumiem kā Leģionāru piemiņas diena un 9. maijs.
Zinātniece secina: “Krievu valodā iznākošajā presē (atšķirībā no latviešu preses) ir trīs būtiskas atšķirības: 1) informācija ir izteikti subjektīva – piem., izsakot sašutumu par mazākumtautību skolu slēgšanu, netiek skaidrota objektīvā īstenība, resp., skolēnu skaits samazinās gan latviešu, gan mazākumtautību skolās un tiek slēgtas arī skolas ar latviešu mācību valodu;
2) sabiedrība tiek noskaņota pret attiecīgām valsts institūcijām (ministriem, ministrijām, valsts augstākajām amatpersonām, valdību kopumā), pozicionējot noteiktu sabiedrības daļu kā cietējus, otrās šķiras cilvēkus, apspiestos attiecībā pret pamatnāciju;
3) sabiedrība apzināti tiek dezinformēta Latvijas vēstures jautājumos, piem., runājot par leģionāriem, Latvijas lomu Otrajā pasaules karā u. tml.”
Grāmata sagatavota un izdota ar Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)” un Latviešu valodas aģentūras atbalstu. 500 eksemplāru metienā to laidis klajā LU Latviešu valodas institūts.
