Kuldīgas uzņēmēja automašīnu dedzināšana izraisa plašu rezonansi 0
Pēdējos gados regulāri saņemam ziņas, ka Kuldīgā ar apbrīnojamu regularitāti svilst ēkas, šķūnīši, dzīvokļi, automobiļi, viesnīca, Ziemassvētku egle, dekori, turklāt ne visos gadījumos atrasti degšanas iemesli vai dedzinātāji. Kuldīdznieku satraukums ir saprotams, pēc pēdējā gadījuma pat bijis spiests iejaukties arī iekšlietu ministrs, kurš sola vajadzības gadījumā enerģiski rīkoties.
Runa ir par degušajiem auto pagājušās pirmdienas naktī – 13. maijā plkst. 3.13 Valsts policija saņēmusi informāciju no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā deg divas vieglās automašīnas – “Mercedes-Benz” un “Ford”.
Un arī Sabilē, Avotu ielā, gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas – “Mercedes-Benz” un “Audi”.
Policijai uzreiz bija skaidrs, ka tā ir ļaunprātīga dedzināšana.
Minētās automašīnas pieder Kuldīgas kafejnīcas “Goldingen Room” saimniekiem – to aģentūrai LETA apstiprināja SIA “Propeller Foodie” pārstāvis Roalds Cinis, uzņēmumam pieder šī kafejnīca.
Trīs no četrām automašīnām esot jānoraksta, savukārt senlaicīgo “Ford”, kas kalpojis par Kuldīgas simbolu, atjaunos, un tas atgriezīšoties Baznīcas ielā.
“Kuldīgai ir divas sejas. Vienu redz tūristi, otru – Kuldīgas iedzīvotāji. Tās ir divas dažādas domāšanas, divas dažādas pasaules uztveres. [..] Mums vairākas reizes tika pateikts, ka mēs neesam kuldīdznieki un mums nepienākas tās pašas tiesības, kas kuldīdzniekiem. Mēs esam ienācēji, kuri kādu laiku dzīvojuši ārpus Latvijas, tad kopā ar bērniem atgriezušies Latvijā. Piecu gadu laikā nekas nav mainījies. [..] Ir vietējie cilvēki, kas nosaka, cik ir jāmaksā par to, ka strādāju Kuldīgā. Viņi uzskata, ka man ir jāmaksā, es uzskatu, ka man nav jāmaksā,” savu versiju par notikušo uzņēmējs stāstījis aģentūrai LETA.
R. Cinis automašīnu dedzināšanu uzskata par brīdinājumu viņam un pārējiem uzņēmējiem, kuri nemaksā.
“Šāda situācija Kuldīgā tiek pieļauta gadiem. Jāvaicā Kuldīgas novada un Valsts policijas vadībai, kā 2019. gadā vēl kas tāds ir iespējams. Tas ir indikators tam, kādā valstī dzīvojam un kā valsts pārvalde šādas situācijas spēj risināt.”
Vietējam laikrakstam “Kurzemnieks” Cinis sacījis, ka dedzināšana esot bijusi “viena cilvēka agonija, kurš esot bankrotējis kā personība, partneri no viņa novērsušies”. Lai atgūtu savu autoritāti pilsētā, viņš arī paveicis šādas darbības. Tas esot mēģinājums sena konflikta dēļ viņu izsist no ritma un morāli sagraut, taču tas neizdošoties.
Uzņēmēja izteikumi, ka “jāmaksā par to, ka strādāju Kuldīgā”, sabiedrībā radīja neizpratni, liekot vaicāt – vai Latvijā atgriežas 90. gadu rekets? Kad vēlāk Kuldīgā vēlējos vairāk iztaujāt uzņēmēju R. Cini, viņš kategoriski atteicās notikušo komentēt, apgalvojot, ka tāda esot vienošanās ar policiju.
Valsts policijas Kuldīgas iecirkņa priekšnieka Normunda Alecka 23 gadu darba pieredzē tāds gadījums, ka vienlaikus vienam uzņēmējam nodedzina vairākas automašīnas, esot pirmoreiz. Par šīs lietas izmeklēšanu N. Aleckis gan nevēlas neko teikt, jo lietu pārņēmuši policijas kolēģi no reģiona pārvaldes Liepājā.
“Uzreiz gribu noliegt, ka Kuldīgā atgriezies pagājušā gadsimta 90. gadu reketa laiks. Protams, ik pa laikam gadās kriminālprocesi, kur ir izspiešanas pazīmes, bet tas nav rekets, kad kādi kādus metodiski izspiež. Vismaz policijai par neko tādu nav informācijas, tāpēc es aicinu cilvēkus atsaukties, ja viņiem tāda informācija ir, to nedrīkst turēt pie sevis,” man saka N. Aleckis, kurš piebilst, ka Kuldīgā neesot arī nekādas īpašas dedzinātāju grupas, piemēram, pilsētas Ziemassvētku egli “izklaidējoties” nodedzinājuši jaunieši.
Tikmēr Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa piektdien aiztraucās uz Rīgu, lai notikušo pārrunātu ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu un Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi.
Ministrs norādījis, ka nepieciešamības gadījumā tikšot lemts par drošības pasākumiem Kuldīgā. Savukārt Valsts policijas priekšnieks piebildis, ka kuldīdzniekiem neesot pamata satraukumam: par konkrēto notikumu uzsākts kriminālprocess un esot arī notikušā izmeklēšanas versijas.
