Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 63,2% 0
Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 869 300 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 63,2%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2022.gaad pirmajā ceturksnī bija 4500.
Statistikas pārvaldē norāda, ka gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem palielinājies par 16 100.
Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – 2021.gada ceturto ceturksni – nodarbinātības līmenis pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits palielinājies par 5100.
Šogad pirmajā ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 5,3 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu – attiecīgi 66% un 60,7%.
Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, šogad pirmajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69%, savukārt Lietuvā – 65,2%.
2022.gada pirmajā ceturksnī nodarbinātības līmenis starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 29%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti šogad pirmajā ceturksnī bija 50 600 jauniešu, kamēr 2021.gada pirmajā ceturksnī – 43 700.
Šogad pirmajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,4 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,6 stundām vairāk nekā pirms gada.
Vienlaikus 71 600 jeb 8,2% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 10 500 jeb 1,4 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, bet par 5300 jeb 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2022.gada pirmajā ceturksnī 17,5% jeb 133 400 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 34 200 jeb 5,1 procentpunktu mazāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 167 600 jeb 22,6%, un par 10 300 jeb 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 143 700 jeb 18,8%. No attālināti strādājošajiem 60,8% bija sievietes un 39,2% vīrieši.
Trešdaļa jeb 33,8% attālināti strādājošo bija vecuma grupā no 15 līdz 34 gadiem – attiecīgi 38,9% vīriešu un 30,5% sieviešu. Savukārt 27,8% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, 22% – vecuma grupā 45-54 gadi, bet 16,5% – vecuma grupā 55-74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (21,1%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 15-34 gadi, bet zemākais (11,3%) – vecuma grupā 55-74 gadi.
Darbu attālināti veica 63,9% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, nedaudz mazāk (62%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, kā arī 31,5% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomas darbinieku un 28,7% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku. Izglītības nozarē attālināti strādāja 19,7% darbinieku, bet viszemākais (8,8%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija tirdzniecības, transporta, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā.
Attālināti strādāja 38,8% vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (38,6%) vadītāju, 30,5% speciālistu un 19,5% kalpotāju (biroja darbinieku).
2022.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7700 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem 4000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6900 iedzīvotāju.
Kā aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), palielinoties ekonomiskajām aktivitātēm, arvien vairāk nozares saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū šogad saglabāsies nogaidoša. Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tādējādi sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu sagaidāma ierobežota. 2022.gadā darba tirgu turpinās balstīt gan Covid-19 pandēmijas ieviesto ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī jau uzsākto valsts infrastruktūras objektu būvniecība.
EM prognozē, ka nodarbināto skaits 2022.gadā kopumā varētu palielināties par vidēji 0,9% jeb aptuveni 8000, salīdzinot ar 2021.gadu.
