Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars otrajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 64,4% 15
Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 887 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64,4%, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.
Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gada otrajā ceturksnī bija 5000.
Statistikas pārvaldē norāda, ka gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem palielinājies par 2400.
Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 7200.
2023.gada otrajā ceturksnī starp vīriešiem nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm – attiecīgi 67,3% un 61,7%.
Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, šogad otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2%, savukārt Lietuvā – 66,1%.
Šogad otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54 900 jauniešu, kamēr pērn otrajā ceturksnī – 56 000.
Apkopotie dati arī liecina, ka 2023.gada otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 stundām mazāk nekā pirms gada.
Vienlaikus 65 000 jeb 7,3% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 3000 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7900 jeb vienu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Šogad otrajā ceturksnī 47 100 jeb 5,3% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus, kas ir par 10 900 jeb 30,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6500 jeb 16% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī. Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā – attiecīgi 27 400 un 19 700.
Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja vienu līdz desmit stundas (42,2%), bet 32,2% nostrādāja 11-20 stundas.
2023.gada otrajā ceturksnī 10,5% jeb 80 700 darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 2900 jeb 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 83 600 jeb 11%, bet par 2300 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 78 400 jeb 10,2%. No attālināti strādājošajiem 59,8% bija sievietes un 40,2% vīrieši.
Dati liecina, ka 36,1% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, attiecīgi 35,9% vīriešu un 36,3% sieviešu. Savukārt 32,9% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, 18,8% – vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk – 12,1% – vecuma grupā 55-74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,4%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (4,9%) bija vecuma grupā 55-74 gadi.
Darbu attālināti veica 54,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,3% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, nedaudz mazāk (17,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.
Attālināti strādāja 26,1% vecāko speciālistu, 24% vadītāju, 15,4% speciālistu un 12,5% kalpotāju (biroja darbinieku).
2023.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.
