Nodarbinātības un atveseļošanas veicināšana Eiropā 0
Autors: Deivids Harmons (David Harmon), Huawei sabiedrisko attiecību direktors Eiropas Savienībā
Eirozonas ekonomika 2020. gadā samazinājās par 7,9%. Šis samazinājums ir radījis daudz nopietnāku recesijas ietekmi nekā 2008./2009. gada finanšu krīze.
Patiesībā pašlaik ir divtik sliktāk.
Reaģējot uz šo bezprecedenta situāciju, Eiropas Savienības (ES) vadītāji, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments atbalsta virkni būtisku iniciatīvu, kas nodrošinās spēcīgāku ekonomikas atveseļošanu ES.
Šo jauno ES atbalstīto programmu pamatā ir ļoti stingra finansiāla apņemšanās attīstīt novatorisku digitālo ekonomiku Eiropā. Iniciatīva NextGenerationEU ir pagaidu atveseļošanas instruments 750 miljardu eiro apmērā, kas ir izveidots, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu Eiropā. Tā ir iespēja gan atjaunot, gan pārveidot Eiropas ekonomiku.
ES atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM)
ES atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir sniegt plaša mēroga finansiālu atbalstu vairākiem publisko investīciju un reformu pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 radīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi.
27 ES dalībvalstis pašlaik iesniedz savus attiecīgos plānus apstiprināšanai Eiropas Komisijā, lai iegūtu finansējumu saskaņā ar šo ES atveseļošanas un noturības mehānismu. Visos šajos valstu plānos 37% izdevumu jāpiešķir pasākumiem, lai īstenotu ES mērķus klimata pārmaiņu jomā.
Eiropas Savienības galvenais mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Izdevumi videi draudzīgai pētniecībai un izstrādei veidos lielu daļu no 37% līdzekļu, kas tiek piešķirti videi nekaitīgiem pārejas pasākumiem.
Katrai ES dalībvalstij ir jāpiešķir vismaz 20% no kopējiem resursiem digitālās pārejas darbībām. Šis 20% rādītājs ir bāzes slieksnis ierosinātajiem digitālajiem risinājumiem, nevis augšējā robeža. Citiem vārdiem sakot, šim ES atveseļošanas un noturības mehānismam ir jāatbilst ES zaļā kursa politikas mērķiem, un tas daļēji jāatbalsta, palielinot ieguldījumu zinātnes un inovāciju nozarēs.
Digitālās pārveides mērķis ir uzlabota ekonomiskā izaugsme un vairāk darbavietu. Tai jāatbalsta sociālā iekļautība un jāaizsargā finanšu sistēmas integritāte Eiropā. Digitālie risinājumi var radīt un radīs ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un noturīgāku ES ekonomiku.
Katrai ES dalībvalstij ir jāpiešķir vismaz 20% no kopējiem resursiem digitālās pārejas darbībām. Šis 20% rādītājs ir bāzes slieksnis ierosinātajiem digitālajiem risinājumiem, nevis augšējā robeža.
Tā ir divējāda pieeja: atbalsts digitalizācijai un jaunu tehnoloģiju izmantošanai kā pozitīvu pārmaiņu virzītājspēkam, tomēr tas jāpaveic videi draudzīgā veidā.
Digitālās nozares finansēšanas 7 prioritātes
ES dalībvalstis tiek mudinātas savos ierosinātajos ekonomikas atveseļošanas un noturības plānos iekļaut iniciatīvas, kas aptver tālāk aprakstītās septiņas galvenās jomas.
- Progresīvāka enerģētika: tādu tehnoloģiju izstrādes paātrināšana, kas veidos spēcīgāku atjaunojamās enerģijas nozari un veicinās aprites ekonomiku Eiropā.
- Uzlāde un uzpilde: tādu tehnoloģiju veicināšana, kas uzlabo ilgtspējīgu, pieejamu un viedu transportlīdzekļu izmantošanas iespējas, tostarp valsts sektorā.
- Renovācija: publisko un privāto ēku energoefektivitātes uzlabošana, izmantojot papildinātas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- Savienošana: ātrāki platjoslas pakalpojumi visā Eiropā un papildu optisko šķiedru izvietošana, lai varētu īstenot šo politikas prioritāti. Šīs stratēģijas būtisks elements ir sekmīga un ātra 5G infrastruktūras tīklu izveide visos Eiropas reģionos. Jo lielāku pārraides ātrumu un mazāku latentuma līmeni piedāvās 5G, jo vairāk jaunu novatorisku pakalpojumu nonāks tirgū, tostarp vairāki augstas izšķirtspējas video un lietu interneta produkti.
- Modernizācija: valsts pārvaldes pakalpojumu, tostarp mūsu veselības aprūpes sistēmu digitalizācija. Arī maziem un vidējiem uzņēmumiem un tradicionālajām nozarēm ir jāizmanto visas novatorisku tehnoloģiju sniegtās priekšrocības.
- 6. Paplašinājums: Eiropas rūpniecisko datu un mākoņzināšanu uzlabošana, izstrādājot visjaudīgākās, progresīvākās un ilgtspējīgākās apstrādes un skaitļošanas sistēmas. Jaunuzņēmumu iespēju uzlabošanai būs ievērojama nozīme noturīgākas sabiedrības veidošanā. Faktiski 25% no visiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izpētes un izstrādes procesiem notiek Eiropā. Tas ir spēcīgs pamats, uz kura ES balstīties, lai tā kļūtu par vadošo spēku pasaules digitālās ekonomikas attīstībā.
- Pārkvalifikācija un prasmju pilnveide: izglītības sistēmu pielāgošana tā, lai atbalstītu digitālo prasmju apmācību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Digitālās plaisas apkarošana ir nepieciešams priekšnoteikums, lai visas pilsētu un lauku kopienas Eiropā turpmāk varētu pilnībā izmantot novatoriskus 5G pakalpojumus. Šī digitālā plaisa pastāv visās Eiropas valstīs, bet dažos reģionos tā ir problemātiskāka nekā citur. Digitālo prasmju pilnveide ir galvenais elements, kas veicinās Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sekmīgu īstenošanu. Mums nevajadzētu paciest tādas sabiedrības veidošanos, kurā kādam nav iespēju piekļūt jaunajām tehnoloģijām un tās izmantot.
ES atveseļošanas un noturības mehānisma vadība
Pēc tam, kad 27 ES dalībvalstis būs iesniegušas savus atveseļošanas un noturības mehānisma plānus Briselē, Eiropas Komisijai būs tikai divi mēneši laika, lai apstiprinātu vai grozītu šos plānus. Iemesls tik īsam laika posmam, lai veiktu šo novērtējumu, ir mērķis ātri piešķirt ES finansējumu un atjaunot Eiropas ekonomiku. Ierosinātajām investīcijām jābūt arī atbilstošām regulatīvajai videi Eiropā, kas saistīta ar konkurētspējīgākas, ilgtspējīgākas un savstarpēji saistītas ekonomikas veidošanu.
Eiropas Komisijas atveseļošanas un noturības darba grupa (Recover) konsultē ES valdības par to, kā tās vislabāk var iesniegt reformu plānus atbilstoši ES tiesību aktu prasībām. Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (DG ECFIN) atbalsta šo politikas procesu. Eiropas Komisija gādā par to, lai dalībvalstu atveseļošanās un noturības plāni veicinātu digitālus un videi draudzīgus risinājumus un garantē, ka Eiropas Savienība līdz 2030. gadam īstenos savus digitālos mērķus.
