Interesantas atziņas 0
Vija Vētra saka tā:
* “Mūsu dziļākās domas un jūtas izgaismojas caur ķermeni. Man vislabākais teātris ir sēdēt parkā uz soliņa un skatīties, kā cilvēki iet garām. Pēc gājēja stājas, ritma, kādā viņš kustas, un kopējā izskata var ļoti daudz pateikt. Ja redzi kādu lēni šļūcam, viņš katrā ziņā nav laimīgs. Bet, ja cilvēkam ir stalta stāja un viņš iet ātrā ritmā, skaidrs – ir noskaņots pozitīvi.”
* “Indiešiem ir sakrāls likums, kā jādejo viņu klasiskā deja. Kurp iet roka, tur seko skatiens. Kurp iet skatiens, tur seko doma. Kurp iet doma, tur notiek kaut kas ļoti svarīgs. Precīzi izpildīt kustību vien ir par maz. Tad tās ir sudmaliņas, vairāk tāda ampelēšanās. Tā arī var, bet tas neko neizsaka, vienkārši izkūp gaisā. Taču, ja kaut ko dara ar domu – ne tikai dejā, bet arī dzīvē, tam ir pavisam cita vērtība. Tas redzams gan dejotāja sejā, gan stājā. Tā ir piepildīta kustība, kas izstaro domu.”
* “Vienmēr uzsveru, ka mēs neesam ķermeņi, kuros mājo dvēsele. Mēs esam garīgās būtnes, kuras uz laiku iemiesojušās fiziskā ķermenī, lai izdzīvotu un piedzīvotu šo dzīvi. Mēs te ejam skolā. Pēc tam atgriezīsimies dvēseļu pasaulē, no kurienes visi esam nākuši, lai atkal atdzimtu no jauna. Nedrīkstam aizmirst, ka ķermenis ir dvēseles templis un ir svarīgi rūpēties, lai tas nekļūtu zems, netīrs un piemēslots. Indiešu klasiskā deja ir reliģiska. Ar to nodarbojoties, iespējams izprast savu vietu dzīvē un arī attiecībā pret Dievu. Tā iespējams uzturēt templi tīru.”
Vijas Vētras pieturzīmes
* Dzimusi 1923. gada 6. februārī.
* Indiešu un sakrālās dejas ieviesēja Latvijā.
* Studējusi Vīnes mūzikas un tēlojošo mākslu akadēmijas un Vīnes konservatorijas deju nodaļā.
* Dejojusi baletu, flamenko, moderno skatuves deju, taču par viņas mūža lielo mīlestību kļuvusi indiešu klasiskā deja.
* 1948. gadā emigrējusi uz Austrāliju, kur 1951. gadā atvērusi deju studiju.
* Piecdesmit gadus dzīvo Amerikā, taču ik gadu ar meistarklasēm un koncertiem viesojas dzimtajā Latvijā.
* 1967. gadā atvērusi deju studiju Ņujorkā.
