Nocirstie koki tomēr nepūs 0
Sākta gar šosejas malu Garkalnē nozāģēto priežu atzarošana un sagatavošana aizvešanai. Tā kā situācija ceļmalā ir ugunsbīstama, atļauju kokus no dabas lieguma aizvākt devis Valsts meža dienests.
“Vismaz tāds bardaks kā šobrīd tur vairs nebūs!” priecājas arī Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis, piebilstot, ka visu elektrības piegādātāju nozāģētos kokus aizvest nevarēs, kāda piektā daļa tomēr tikšot ziedota dabai.
Vēl pirms mēnešiem diviem valsts mežu apsaimniekotāji uz šī jautājuma pozitīvu risinājumu nemaz necerēja, sakot, ka nez kam jānotiek, lai šādu atļauju saņemtu, bet pirms mēneša aina jau bija cerīgāka un tika spriests, ka tam būs vajadzīgs laiks, bet šodien jau pirmās baļķu kravas gatavas aizvešanai. Tā kā koksne jau nedaudz sākusi zilēt, augstas kvalitātes zāģmateriāls no šīm priedēm nesanāks, taču taras un gulšņu ražošanai tās derēs.
Tas gan nenozīmē, ka savu nostāju par dabas liegumu apsaimniekošanu šādā, izņēmuma gadījumā būtu mainījusi Dabas aizsardzības pārvalde. Likuma burts jāievēro, tam viņi arī esot. Bet, kamēr likumu izgrozītu, aiz durvīm jau būtu ziema.
Mainīt attieksmi pret dabas liegumā nozāģētajām, ar visiem zariem sagāztajām un sapūšanai nolemtajām priedēm palīdzējis Valsts meža dienests, kas devis atzinumu, ka stāvoklis Garkalnē šosejas malā ir ugunsbīstams un ka šādos gadījumos valdības noteikumi uzliek par pienākumu šādu situāciju novērst.
Liela loma šādā notikumu pavērsienā noteikti ir sabiedrības attieksmei, kas galīgi neakceptēja veselīgo, nozāģēto koku atstāšanu sapūšanai, lai tajos vairotos dažādi kukainīši, no kuriem barotos putni, arī reti sastopamā zaļā vārna, kas Latvijā mīt tikai Garkalnes mežos. Iespējams, punktu uz “i” uzlika pašu putnu draugu atzinums, ka šāda situācija – pulcēšanās automaģistrāles malā – putniem ir nevis labvēlīga, bet bīstama.
“LA” uzmanību šai problēmai pievērsa 8. aprīļa numurā (“Nogāztās priedes ceļmalā pūst”). Pēc šī raksta saņemtas lasītāju atsauksmes un jautājumi arī par to, kāpēc citos dabas liegumos, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, cirstos kokus drīkst aizvākt? Protams, precīzi uz šo jautājumu var atbildēt, ielūkojoties konkrētās teritorijas apsaimniekošanas plānā, taču, visticamāk, to nosaka dažādie zonējumi. Arī dabas liegumos ir zonas, kurās nedrīkst aiztikt pilnīgi neko, un ir zonas, kurās daļu nocirstā drīkst savākt. Arī dabas liegumā pie Garkalnes, vietās, kur nozāģētas priedes, šādas zonas ir dažādas un nepārtraukti mainās, taču, kā paskaidroja V. Katkovskis, arī tur, kur kokus liegumā drīkst izvākt, uz ha jāatstāj vismaz 20 m3 koksnes. Tāpēc koksnes savākšanai pēc šādiem noteikumiem nekādas lielas jēgas nebūtu.
