Baltkrievijā ierodas Krievijas karalidmašīnas 3
Nedēļas sākumā Baltkrievijā esošajā Baranoviču aviobāzē Brestas apgabalā ieradās pirmās četras Krievijas karalidmašīnas “Su-27”, kas kopā ar Baltkrievijas aviācijas spēkiem vakar sāka dežūras abu valstu gaisa telpā. Tas ir pirmais praktiskais solis Minskas un Maskavas apņēmībā izveidot vienotu pretgaisa aizsardzības sistēmu, par kuras izveidi valstis panāca vienošanos jau 2009. gadā, bet kuru Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko apstiprināja vien pērn.
Baltkrievijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā skaidrots, ka kopīgie pasākumi īstenoti, lai paaugstinātu dežurējošo spēku kaujas spējas un lai nostiprinātu abu valstu gaisa telpas aizsardzību. “Kopīgie pasākumi” paredz arī to, ka Baltkrievijā līdz 2015. gadam tiks izvietots vesels Krievijas aviācijas pulks. Lielākā daļa šī pulka lidmašīnu tiks izvietota aviobāzē, kas atradīsies Grodņas apgabala Lidas pilsētā netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu, bet dažas lidmašīnas tiks izvietotas arī Baranovičos. Krievijas ziņu aģentūras atzīmē, ka aviācijas spēku bāze Lidā būs pirmā Krievijas aviobāze Baltkrievijas teritorijā pēdējo gadu laikā. Krievijas gaisa spēku ģenerālštāba priekšnieks Viktors Bondarevs interneta vietnei “Charter97.org” stāstīja, ka sākotnēji aviobāzes darbību nodrošinās krievu personāls, bet vēlāk par tās darbību rūpēsies baltkrievi paši. “Aviācijas bāze kļūs par svarīgu elementu valstu savienības stratēģiskās aizsardzības nodrošināšanai,” apgalvoja Bondarevs. Tāpat Krievija plāno Baltkrievijai piegādāt četrus pretgaisa aizsardzības sistēmu “S-300” divizionus.
Šobrīd Baltkrievijas teritorijā atrodas divas Krievijas militārās bāzes. Viena no tām ir jau 1964. gadā Viļeikā izveidotais Krievijas 43. komunikāciju centrs, kurā atrodas aptuveni 350 jūras spēku karavīri un apakšvirsnieki. Vēl viena Krievijas militārā bāze tika atvērta 2002. gadā Baltkrievijas pilsētā Hancavičos, kur izvietoti apmēram divi tūkstoši krievu karavīru. Tiesa, Maskava tās nesauc par “bāzēm”, bet gan “militārajiem objektiem”.
Baltkrievijas opozīcija vairākkārt paudusi kritiku par Krievijas militāro spēku aizvien uzstājīgāko klātbūtni valsts teritorijā. Kustības “Baltkrievijas kristīgā demokrātija” līderis un bijušais prezidenta amata kandidāts Vitālijs Rimaševskis norādījis uz to, ka Krievijas karaspēka izvietošana Baltkrievijā ir pretrunā Baltkrievijas konstitūcijai. Tas arī esot iemesls, kāpēc Lukašenko tik ilgi vilcinājies ar jau pirms četriem gadiem izstrādātās vienošanās parakstīšanu. Sākotnēji Baltkrievijas prezidents arī gribējis tikai iegādāties Krievijas karalidmašīnas, nevis pieļaut to, ka valsts teritorijā tiek izveidotas krievu militārās bāzes. Šīs Lukašenko prasības gan netika uzklausītas, raksta “Charter97.org”.
Par Krievijas spēku tuvināšanos tās robežām bažas paudusi arī NATO. Taču Maskava rietumvalstīm aizrāda, ka militāro bāzu veidošana Baltkrievijā esot vien tāds sīkums salīdzinājumā ar militārajiem manevriem, ko Krievijas pierobežā veicot Ziemeļatlantijas pakta organizācija. Krievijai nepatīk NATO veidotais pretgaisa aizsardzības sistēmas vairogs, kura elementi atradīsies arī Polijā un Rumānijā.
