Neprecīzas mērniecības upuri. Kaimiņš izcērt mežu, īpašnieks paliek jaņos 0
Ilūkstes novada Bebrenes ciemata iedzīvotājs Alberts Zeltiņš ir pārliecināts, ka kļuvis par upuri patvaļīgai viņam piederošā meža izciršanai.
Cērtot mežu, pieķer klāt kaimiņu gabalu
Pērn, aizbraucot uz mežu Bebrenes pagastā, viņš ieraudzījis, ka kaimiņam – Rēzeknē reģistrētā SIA “Holdings Company2” – piederošajā īpašumā pilnā sparā tiek zāģēti koki un strādā meža izstrādes tehnika. Bet jau pagūts pieķert klāt arī viņam piederošā meža gabalu aptuveni 0,4 hektāru platībā. Kad par to viņš paziņojis policijai, tā pieprasījusi no abiem pierobežniekiem paskaidrojumus. Bet ar to notikušā izmeklēšana beigusies, un par viņam sagādātajiem zaudējumiem neviens vairs nav licies ne zinis.
Meža saimnieks lēš, ka iznākumā kaimiņš patvaļīgi nocirtis vairāk nekā 50 bērzus un egles, nodarot viņam aptuveni 3000 eiro zaudējumus.
Alberts Zeltiņš spriež, ka patvaļīga izciršana notikusi tāpēc, ka līdzās esošais meža īpašums ilgu laiku nav ticis kopts, agrāk ierīkotās robežzīmes dabā pamazām izzudušas. Bet pirms trim gadiem kaimiņš – kāds vietējais iedzīvotājs, kuram tolaik tas piederējis, – patvaļīgi pārbīdījis tās jau pavisam citā vietā – aptuveni 60 metrus tālāk no agrāk ierīkotajām, piegriežot klāt arī daļu no Zeltiņam piederošā meža. Bet pēc pērn notikušās īpašnieku maiņas tā izcirsta.
Robežu plāni nesakrīt
SIA “Holdings Company2” vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka nekādas kļūdas neesot, mežs esot izcirsts likumīgi, tikai uzņēmumam piederošā meža īpašuma robežās un atbilstoši Valsts zemes dienestā (VZD) reģistrētajam zemes robežu plānam. No policijā abu pušu sniegtajiem paskaidrojumiem redzams, ka Alberts Zeltiņš uzrādījis savu zemes robežu plānu, bet Jānis Ozoliņš savu. Bet, tā kā abos plānos iezīmētās robežas atšķīrušās, policija atmetusi strīdam ar roku.
“Kad pamanīju kaimiņa pārceltās robežzīmes, VZD Latgales reģionālajā nodaļā lūdzu precizēt man piederošā meža robežu plānu. Bet tā savā atbildē balstījusies tikai uz tiem pašiem kļūdainajiem kadastrā reģistrētajiem datiem, kas nesakrīt ar to, kas ir redzams dabā,” pukojas Alberts Zeltiņš.
VZD neesot iemesla šaubīties
Notikušajā meža īpašnieks vaino arī Valsts zemes dienestu, kurš mērīto nepārbauda dabā, bet atsperas tikai uz datorā kļūdaini reģistrētiem datiem, kurus pasniedz kā vienīgos pareizos.
VZD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Irina Line savā atbildē paskaidrojusi, ka neesot iemesla uzskatīt kadastrā reģistrētos datus par kļūdainiem. Par Albertam Zeltiņam piederošo mežu tie patiešām esot arī vienīgie, kas ir VZD rīcībā. Bet pašlaik tikai sertificētam mērniekam esot tiesības novērtēt, vai zemes robežas ir noteiktas pareizi un vai tās sakrīt vai nesakrīt ar kadastrā reģistrētajiem datiem.
Pēc zemesgrāmatas redzams, ka Bebrenes pagastā šo mežu ap 31,6 hektāru platībā Alberts Zeltiņš nopircis 1999. gadā no Staņislava Vuškāna, kurš par meža īpašnieku kļuvis 1997. gadā. Bet arī šī īpašuma robežas, tāpat kā tūkstošiem citu, tika ierādītas. Kā redzams pēc ieraksta zemesgrāmatā, “izpildot kadastrālo uzmērīšanu, zemes īpašuma kopplatība var tikt precizēta”.
Alberts Zeltiņš rāda man 1997. gadā sagatavoto zemes robežu ierādīšanas aktu. Pēc tā redzams, ka ierādīšanā kopā ar mērnieku piedalījušies visi pierobežnieki, kuri ar parakstiem apliecinājuši, ka zemes robežas visiem ir zināmas un ka iebildumu neesot.
Aizvadītajos gados meža īpašniekam licies, ka ar šo dokumentu pietiek, lai būtu drošs, ka ar īpašuma robežām viss kārtībā.
“Ja pirms divdesmit gadiem nevienam pierobežniekam nebija iebildumu par ierādītajām robežām, tad ko tagad vēl vajag, lai policija atzītu, ka notikusi patvaļīga man piederošā meža izciršana?” brīnās Alberts Zeltiņš.
Vienīgā izeja – pārmērīt
Kā izrādās, lai to atzītu un lai pret patvaļīgo cirtēju varētu vērsties ar prasību tiesā, vispirms vajadzīgi pierādījumi, ka savulaik ierādītās, vēlāk Zeltiņa k-ga iegādātā meža robežas nav kļūdainas. Bet tos var iegūt, pārmērot zemi ar instrumentiem, kā to norādījusi VZD Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Irina Line.
Visticamāk, Bebrenes pagasta meža īpašnieks kļuvis par kārtējo ķīlnieku 90. gadu sākumā steigā un pavirši uzsāktajai zemes reformai, kad VZD nolīgtie mērnieki zemi nevis mērīja ar instrumentiem, bet tikai ierādīja. Un pārāk paļaudamies uz vairāk nekā pirms divdesmit gadiem rakstītiem dokumentiem, nepievērsa uzmanību brīdinošajam ierakstam zemesgrāmatā, proti, ka zemes īpašuma kopplatība var tikt precizēta.
Diemžēl vēlāk, īpašniekiem par savu naudu pārmērot īpašumu robežas ar instrumentiem, bieži atklājās, ka zem šīs kopplatības precizēšanas paslēptas gadu desmitos krātās valsts pārvaldes ierēdņu kļūdas un nolaidība un ka ar šo ierādīšanu robežu nobīdes ir par vairākiem desmitiem, dažkārt pat par simtiem metru. Tagad šis robežu juceklis un strīdiņi meža īpašnieku starpā jāizšķir tiesā.
Strīdu par meža īpašumu robežām Bebrenes pagastā diemžēl vēl vairāk sarežģī tas, ka Albertam Zeltiņam līdzās esošā meža īpašnieki gadu gaitā mainījušies. Ja atklātos, ka robežas noteiktas nepareizi vai pārceltas patvaļīgi, tad diezin vai izdosies noķert vainīgo, kuram prasīt atbildību.
SIA “Holdings Company2” vadītājs Jānis Ozoliņš piebilst, ka mežs, kas robežojas ar Albertam Zeltiņam piederošo, uzņēmumam vairs nepiederot, pēc izciršanas tas jau esot pārdots citam uzņēmumam…
Kā to, veicot revīziju, šogad atzinusi Valsts kontrole, neviens īpašnieks nevarot būt pilnīgi pārliecināts, ka viņa zemes īpašuma robežas noteiktas precīzi un ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā par tiem reģistrētie dati atbilst stāvoklim dabā. Lielākoties tie ir kļūdaini, jo savulaik tika balstīti uz šo ierādīšanu.
Diemžēl Bebrenes ciemata iedzīvotāja Alberta Zeltiņa likstas ar mežu nav vienīgās, tādu Latvijā ir tūkstošiem. Vienīgā iespēja viņam un citiem pašlaik – steidzami pasūtīt mērniekam zemes kadastrālo uzmērīšanu. Par savulaik valsts pieļautajām kļūdām un aplamībām tagad, protams, būs jāmaksā zemes īpašniekiem.
Šī gada sākumā Alberts Zeltiņš pasūtījis mērniekam robežu uzmērīšanu, par ko būšot jāsamaksā vairāk nekā 1000 eiro. Ja atklāsies, ka patiešām notikusi patvaļīga meža izciršana, tad vienīgais ceļš zaudējumu atlīdzināšanai viņam ved uz tiesu, par ko zaudējumu prasītājam tāpat būs jāmaksā.
Vairāk par mērniecības problēmām lasiet šeit
