No Zilākalna Martas līdz neirolingvistiskajai programmēšanai 1
Zilākalna Martas (Marta Rācene, 1908 – 1992). Marta dziedinājusi tūkstošiem cilvēku, spējusi pieņemt 12 pacientus vienlaikus. Tie nolikuši uz galda apvārdošanai līdzatvestos produktus – sāli, cukuru, taukus, ūdeni – , un Marta skaitījusi sev vien saprotamus vārdus, piemēram, no desmit atpakaļejošā secībā. Reiz ar skatienu sabojājusi divas miliču automašīnas vienlaikus, kad tie ieradušies “pūšļotāju” apcietināt.
***
Aigars Lielbārdis, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta asistents: – Jēdziens “vārdotājs” apzīmē ne tikai maģiskās darbības veicēju, kurš ar buramvārdu palīdzību spēj panākt vēlamo rezultātu, bet arī plašāk, ietverot burvja, zīlnieka, pareģa, laitītāja (laitīt – masēt, braucīt), raganas nosaukumus un funkcijas. Mūsdienās šie vārdi ir zaudējuši pirmatnējo nozīmi, kad katrs atsevišķs nosaukums liecināja par maģiskās darbības veicēja specifiskajām funkcijām un darbības lauku…
Vārdotājs ar vārda maģisko spēku ietekmē vai cenšas ietekmēt konkrētus procesus dabā. Mūsdienās viņš ir arī psihologs, ar kuru izrunāt sarežģītās ģimenes situācijas, mīlestības lietas.
Padomju laikā “pūšļotāji” bija aizliegti, tomēr viņi, protams, darbojās slepus. Esmu dzirdējis gadījumus, kad vārdotāji pat vesti pie pacientiem uz slimnīcu. No pagrīdes viņi iznāca apmēram 90. gadu sākumā. Es viņus iedalu pilsētas un lauku vārdotājos, jo katram ir atšķirīgas iemaņas un tradīcijas. Lauku vidē jūtama tradīcijas pārmantojamība, pilsētā – organizēšanās pēc tirgus principiem. Pilsētā viņus dēvē par dziedniekiem, ekstrasensiem, zīlniekiem…, laukos – par zāļu sieviņām, kurām nevajag skaļas reklāmas. Par viņu spējām ļaudis nodod ziņu tālāk mutiski.
Vārdotāji dzīvo vai katrā novadā. Atceros spilgtu personību – Helēnu Balvos. Ieradāmies, nepaguvām lāgā iepazīties, kad viņa manam kolēģim konstatēja kakla iekaisumu un zobu sāpes… Vārdotāji mēdz noteikt, kur atrodas pazudusi lieta, aizklīdis cilvēks.
Dzirdēju gadījumu, kad bija pazudis jaunietis un vārdotāja noraksturoja vietas reljefu, kur puisis atrodas. Viņa arī pateica, ka jāsteidzas palīdzēt, jo puisis nolēmis darīt sev galu… Par laimi, zēnu paguva izglābt.
***
Oskars Peipiņš, dziednieks, hipnoterapeits, raksta grāmatu par leģendāro Martu Rāceni (Zilākalna Martu), Vispasaules dziednieku līgas (VDzL) padomes priekšsēdētājs:
– Par vārdotāju nepiedzimst, bet šo māku var apgūt arī speciālās mācību iestādēs, piemēram, dziedniecības centrā ”Akvilona” (Rīga), kura paspārnē darbojas Starptautiskā profesionālās dziedniecības akadēmija. Dziedniekus, kuri izmanto verbālās tehnikas (vārdošanu), VDzL Sertifikācijas komisija testē četras reizes gadā. Kopš 2004. gada, kad dibināta Vispasaules dziednieku līga, līdz šim sertificēti 207 dziednieki un ekstrasensi. Lai iegūtu sertifikātu, no pacientiem jāsaņem vismaz 20 pozitīvas atsauksmes.
“Vārdotāji”, cik man zināms, nav iekļauti LR profesiju klasifikatorā, tāpēc vārdošana jāuzskata par vienu no daudzajām metodēm, kuru darbā izmanto minētajā klasifikatorā iekļautie: dziednieki, ekstrasensi, psihologi, psihoterapeiti un citi speciālisti. Vārdošana ir viss, kur lieto vārdu: autogēnais treniņš (pašiedvesma) un mantras; mutiskas nostādnes (afirmācijas) un lūgšanas; daži neirolingvistiskās programmēšanas elementi un suģestija; verbālā kodēšana un maģisko formulu saukšana; dziedāšana un hipnoze; meditācija u. c.
***
Igors Kudrjavcevs, Rīgas Stradiņa universitātes integratīvās medicīnas pasniedzējs, verbālās rezonanses metodes autors:
– Vārds ir kā dzīva būtne ar savu enerģiju. Tam ir morfēma (forma), fonēma (skaņa) un semēma (nozīme).
Franču filozofs Renē Dekarts teicis – ja cilvēki zinātu vārdu īsto nozīmi, problēmu būtu uz pusi mazāk. Lietojot vārdu pareizajā nozīmē, tas var iegūt īpašu spēku, ko veido gan paša vārda simbola, gan cilvēka enerģija. Vārdot var arī pa tālruni vai skaipā, enerģija ir līdzīga magnētiskajam starojumam, tā strukturē telpu starp vārdotāju un pacientu. Dažs uztraucas, ka grāmatas turēt tuvumā ir bīstami… Drukātais, rakstītais vārds atdzīvojas, sāk darboties tikai tad, kad to apzināti sāk izmantot (labā vai ļaunā nozīmē) – izrunā, lasa… Līdzīgs ir darbs ar datoru: programma iedarbosies tikai tad, kad nospiedīsim taustiņu. Ja simbolam nav kontakta ar apkārtējo pasauli, tas neko nevar izdarīt. Tas paliek tikai simbols.
Iesaku nerunāt svešas mantras, reliģiskus tekstus, ko nesaprotam. Reiz uzzināju, ka mans paziņa izsaucis indiešu progresa un apgaismības jeb apskaidrības dievu Ganešu (ar ziloņa galvu), un tas neizpratnē jautājis, ko tu vērsies pie manis, ej pie savējā dieva.
