Nobur man to Dzilnas Annu! Vārdu maģija no raganām līdz neirolingvistikai 1
Nobur man to Dzilnas Annu!
Dzirdēts ne viens vien stāsts par vēršanos pie vārdotājiem, lai atgūtu veselību vai zaudēto dvēseles līdzsvaru, harmoniju, sakārtotu attiecības ģimenē. Domājams, ka pirms gadsimta vārdotājus apmeklēja biežāk. Latviešu folkloras krātuvē vien apkopoti apmēram 55 tūkstoši buramvārdu. Cik dzīva mūsdienās ir šī tradīcija – vārdošana? Taču der gan atcerēties, ka ar vārdiem jābūt uzmanīgiem, tiem tāpat kā domai ir spēks.
“Nobur man to Dzilnas Annu! Tā man atņēma brūtgānu. Ieēdināja, maita, manu Mārtiņu…” Sisenis atstāja veco zirgu pie mieta stāvot, noņēma platmali no galvas, pieņēma svētsvinīgu seju un sāka kustināt lūpas…” Tā vārdošanu Tirzā apraksta Jānis Poruks tēlojumā “Ubagi gadatirgū”. Folklora ir dzīva ne vien literatūrā, bet arī dzīvē. Latviešu folkloras krātuves vadītāja Māra Vīksna: – Kopš seniem laikiem darbojušies dziednieki, atbūrēji, jo katrai kaitei (arī pieburtai) bija vajadzīgi atbūrēji – atkodētāji. Viņi prata slimības aizrunāt prom, dziedināja rozi, galvas, zobu sāpes u. c., kā arī lopu kaites, senāk taču veterinārārstu nebija. Zināšanas viņi nodeva izraudzītiem ļaudīm. Mūsu folkloras krātuvē ir speciāls manuskripts – 150. fonds, kurā ir tikai buramvārdi.
Arī mūsdienās vārdošana ir izplatīta. Pie dziedniekiem, vārdotājiem pārsvarā vēršas lauku iedzīvotāji, kuri ir ciešākā saistībā ar dabu un uzticas cilvēka spējām.
Visbiežāk vārdotāji rodas tautai grūtos laikos – laikmetu griežos, krīzes apstākļos. Viņu darbība jāvērtē kritiski, ne visi ir spējīgi burt, viņu vidū sastopami arī šarlatāni.
19. – 20. gs. mijā un 20. gs. pirmajā pusē latviešu burvju, vārdotāju tēmas pētījuši zinātnieki Fricis Brīvzemnieks un Kārlis Straubergs, 20. gs. otrajā pusē – Edīte Olupe, Vaira VīķeFreiberga, Janīna Kursīte. Trimdā ar šo tēmu strādājis Alvils Augstkalns un Haralds Biezais. Pateicoties šo zinātnieku veikumam, veidojusies ideju bāze vārdošanas tradīciju izpratnei.
