Rita Našeniece: Gaidāms taču kas patiesi aizraujošs – Ijabs tagad apturēs Ušakovu Briselē… 10
Pēcvēlēšanu rīts vienmēr rada maigu vēlmi grafomāniski izpausties, pavelkot svītru zem notikušā. Šobrīd svītra sanāk tāda saļurināta.
Vispirms par uzvarētājiem. “Vienotībai” un Nacionālajai apvienībai gāja labi, kas ir zīme, ka pragmatiskais vēlētājs iet drošās balss virzienā. “Vienotības” gadījumā bažas raisa tikai tas, ka tai gāja tik labi, ka vēlme izmeklēt iespējamos vēlēšanu pārkāpumus un kopējo ļoti trauslo un ievainojamo vēlēšanu norisi diez vai radīsies. NA parastais cēlais slinkums vai slinkais cēlums jau apriori atturēs viņus no jebkādām tik ekscentriskām vēlmēm.
Roberta Zīles iecementēšana Briselē turpinās un arī Dacei Melbārdei radusies iespēja dziedāt Briseles latviešu korī.
Kremliskajiem spēkiem ir gājis teicami. Kā parasti bija tikai divas izvēles un ģeopolitiski motivēts vēlētājs, faktiski netika zaudēta neviena balss. Jautājums, cik liels nopelns šajā veiksmē ir arī Centrālās vēlēšanu komisijas darbībai. Ilggadējo CVK “bosu” Arni Cimdaru Saeima atbrīvoja, bet viņa darba stils ir palicis. Cimdara priekšvēlēšanu urnas, kurās varēja iebāzt ne tikai biļetenu, bet roku, kāju un visu pārējo, ir izrādījušās tikai viena epizode nebeidzamajās CVK klizmās.
Starp citu, vai ievērojāt, ka nebija “nekāda sakarīga” paskaidrojuma, kas tad notika ar reģistrācijas elektronisko sistēmu un ko nozīmēja tās nobrukums. Kādas vēlētāju grupas tas vissmagāk skāra? Kuras politiskās partijas no tā cieta? Kāds ir tā iespaids uz vēlētāju? Es gaidīju izsmeļošus paskaidrojumus, un jūs? Par PMLP adrešu izsniegšanu firmai, kas, iespējams, saistīta ar Krieviju, lai tā izplata paziņojumus par vēlēšanu iecirkņiem, ir vēl viens vājprātīgi interesants stāsts. Ar uzsvaru uz vārdu “vājprātīgi”. Kas notiks šī stāsta sakarā? Un pats galvenais – kādas ir garantijas, ka šie vēlēšanu veiksmes stāsti vairs neturpināsies.
Šajās vēlēšanās, mainot nosacījumus attiecībā uz iespēju iepriekš balsot jebkurā iecirknī un darot to pēdējā brīdī, tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Sociālo tīklu paziņa Agita Skujiņa šo situāciju teicami apraksta šādi: “Vakar redzēju interviju ar CVK vāro galvu Bērziņu, kura ļengani vēstīja, ka viss visā v(V)isumā ir kārtībā, un, pat vēl glaunāk. Ne domas, ne zilbes par cilvēcisku atvainošanos, piemēram, tiem cienījamā vecuma lauku ļaužiem, kuri, pienākuma vadīti un muguras/kāju sāpju pavadīti, piektdienas iepriekšējā balsošanā mēroja ceļu uz ne-saviem vēlēšanu iecirkņiem, un varēja tik vien kā “nobučot durvju rokturus”.”
Taču ir kas vairāk par atvainošanos. Administratīvā procesa likuma 10. pants saka: “Tiesiskās paļāvības princips nozīmē to, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.”
Tipisks piemērs ir cilvēks, kas strādā Rīgā, bet dzīvo ārpus tās, kurš ir plānojis izmantot iepriekšbalsošanas iespējas, jo sestdien, vēlēšanu dienā, viņam ir aviobiļete vai arī gluži vienkārši maiņa darba vietā. Cilvēki bija plānojuši darbus, atprasījušies, sakārtojuši dienas kārtības. CVK darbības dēļ šis tiesiskās paļāvības princips tika pārkāpts, bet balsis zaudētas. Ir vajadzīga publiska un ticama situācijas analīze, kas paskaidrotu sabiedrībai notikušo. Kā arī skaidrs plāns, kas tiks darīts, lai pašvaldību vēlēšanās, kas ir nākamās, izvairītos no vēlētāju pazemošanas. Un par to jārūpējas ne tikai vēlēšanās zaudējušām, bet arī vēlēšanās uzvarējušām partijām.
Tiesiskās paļāvības principa pārkāpšana demotivē vēlētāju.
To pašu, par kuru vāji liekas zinis ārpus priekšvēlēšanu laika. Par nosacīti zemo apmeklējumu nesēroju. Zinot, ka valstij lojālās vēlēšanu balsis KATRĀS vēlēšanās faktiski tiek izmestas miskastē pārmērīgi daudzo partiju dēļ, jāpriecājas, ka vispār kāds ir motivēts nākt uz vēlēšanām. Dažādiem uz ielas savāktiem populāriem cilvēkiem Briseles un arī Saeimas algas žilbina acis. Piepeši pievienojušies kādai partijai pirmsvēlēšanu periodā, viņi izpilda savas priekšvēlēšanu melodeklamācijas, bieži nekritiski dodot ieguldījumu kopējā elektorāta sadrupināšanā. Saprotu, ka censoņiem ir jānodrošina ģimene un gribas regulāru un lielu algu, bet arī mums, pārējiem, ir jānodrošina ģimene un arī vajag algu tur, kur mēs strādājam. Politiski avantūristi nav stabilas sistēmas zīme.
Tāpēc 33% un nedaudz vēlētāju EP vēlēšanās ir sasniegums. Vairākas partijas ir vajadzīgas, bet daudzas principā vienādas partijas ir ļoti nemudinošs stāvoklis. Partiju piekoptā pēcvēlēšanu vēlētāju vainošanas gaisotne neiedvesmo vēl vairāk. Vēlētāji nav jāvaino, bet jāmotivē. Bet motivēt var ar reāliem darbiem un reālu atbalstu. Un, protams, vēlētājam jābūt pārliecībai, ka vēlēšanas ir uzticamas, profesionāli izpildītas un godīgas.
Bet pietiek par dzīves skumjo pusi.
Gaidāms taču kas patiesi aizraujošs – Ijabs tagad apturēs Ušakovu Briselē. Jo taču ir solījis.
Vai arī attiecīgi – neapturēs. Hm… Gan jau apturēs, jo nekas taču nesagādā lielāku vēlētāja vilšanos kā tukši priekšvēlēšanu solījumi. Ne tikai šī, bet visu politiķu gadījumā.
