Bērni – panākumu pamats 0
Ja filmas centrā ir kāds dzīvnieks vai bērns, skatītāji būs aizkustināti. Tā ir sena patiesība. Šajās filmās galvenie ir bērni. Un ne jau šādi tādi, bet ar raksturiņu. “Viens pats mājās” slavenais Kevins, “Tāda ir mīlestība” – Sems, bet “Ziemassvētku jampadracī” gan klavieru skolotāja četru bērnu ģimene, gan Brīnumbērns Raimonds. Teiksiet – “Likteņa ironijā” gan darbojas vienīgi pieaugušie. Bet kas tad ir filmas varonis Žeņa, kurš 36 gadu vecumā vēl dzīvo pie mammītes, neliekas sapratis līgavas ierosinājumu Jaungadu sagaidīt divatā un ar citiem lielajiem puikām dodas uz pirti? Tātad filmu galvenie varoņi bērni. Bet kā izraudzīties no simtiem interesantu kandidātu tos spožākos?
– Tā ir loterija. Klavierskolotāja bērnus man palīdzēja atrast dziedošo ģimeņu “Spieta” krustmāte Inga Utena, kura zināja – Smiltenē dzīvo Zostiņu ģimene ar muzikāliem bērniem. Brīnumbērnu gāju meklēt uz Dārziņskolas zēnu kori pie diriģenta Jāņa Ērenštreita. Muzikālajiem bērniem tomēr piemīt kaut kas tāds, kā nav, teiksim, sporta skolu audzēkņiem. Dārziņskolā man acīs iekrita septiņgadīgais Kaspars Ādamsons – ļoti patstāvīgs, interesants, ar savu domāšanu un ļoti atbildīgs. Kaspars mācījās vijoli, bet filmā viņam bija jāspēlē klavieres. Tālab viņš īsā laikā apguva Šopena gabalu. Uz filmēšanos viņš nāca no savas mūzikas skolas ar portfelīti rokās. Apsēdās, apēda līdzpaņemto sviestmaizi un tad bija darbam gatavs. Vienmēr zināja tekstu. Bažījos, vai viņam nebūs bail no žurkām, ar ko jādarbojas filmas epizodē. Lai gan Kaspars teica, ka nav bail, tomēr īsti neticēju. Citreiz puikas, lai dabūtu lomu, gatavi iet pat pie tīģera krātiņā. Atveda žurciņas, Kaspars mierīgi paņēma dzīvnieciņu rokās, uzlika uz pleca un aizgāja tā lieta. Kasparam ir neatkārtojamas reakcijas un mīmika. Kad viņš spēlēja… tu jūti, ka tā mūzika viņam ir kaut kas, ka viņā iekšā viss mutuļo. Ļoti feins puika, – atceras “Ziemassvētku jampadrača” režisors Varis Brasla.
Nu filmas Brīnumbērns Kaspars Ādamsons ir kļuvis par brīnišķīgu, tautas mīlētu un profesionāļu atzītu diriģentu. Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju, mācījies Karaliskajā Stokholmas Mūzikas koledžā, papildinājis zināšanas Lēvenas Mūzikas augstskolā Beļģijā. Vada LKA jaukto kori “Sōla” un Sējas novada jaukto kori “Sēja”, Rīgas mūzikas skolu apvienoto simfonisko orķestri, pilda Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora kormeistara pienākumus. Bijis galvenā diriģenta asistents LNO iestudējumos “Rienci. Triumfs un sakāve”, “Trīs tikšanās” un “Manona Lesko”. Liels prieks bija viņu redzēt virsdiriģenta godā 2013. gada XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkos. Un tas vēl nav viss. 2015. gadā Kaspars nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” un saņēmis publikas simpātijas balvu.
Lūk, ko paveicis “Ziemassvētku jampadrača” Brīnumbērns! Bet vai tolaik filmā viņš klavieres spēlē pats?
– Jā, Šopena miniatūru sagatavoju pats, veltot tam lielas pūles. Un izdevās ļoti labi, vismaz pēc manām un vecāku domām. Bet biju ļoti vīlies, kad sapratu – filmēšanā mans klavieru solo neskanēs, – smaidot stāsta Kaspars Ādamsons, filmā Raimonds. Varbūt filmas Brīnumbērna vārds ir atsauce uz Raimondu Paulu? Nē, neesot vis, nosmejas filmas režisors, bet, ja reiz tāda teika ir izplatījusies, lai tik iet tālāk!
