Čūskas vai dzīvnieka kodums 0
Profilakse. Dodoties mežā sēņot vai ogot, ir jāvelk gumijnieki, lai izvairītos no čūsku kodumiem. Tāpat arī jebkurš dzīvnieks, pat vislabāk pazīstamais suns, var iekost. Līdz ar to jau no mazotnes bērnam māci pret dabu, dzīvniekiem izturēties ar cieņu un zināmu bijību.
Palīdzība. Ja ir gadījies čūskas kodums (it īpaši odzes), tad sakostā vieta ir jānovieto zemāk par ķermeni, lai mazinātu indes izpatīšanos pa organismu. Nekādā gadījumā indi nedrīkst izsūkt ar muti vai saspiest sakosto vietu. Nelieto žņaugu. Savukārt ja bērnu ir sakodis kāds dzīvnieks, tad ir jāizvērtē asiņošanas smagums. Ja asiņošana ir dzīvībai bīstama, tad jāliek spiedošs pārsējs. Savukārt, ja asiņošana nav dzīvībai bīstama, tad sakosto vietu var izmazgāt ar ziepjūdeni, uzlikt tīru pārsēju un vest bērnu pie ārsta.
Kukaiņa kodums
Ja nav īpašu sūdzību, būtiska palīdzība nav nepieciešama. Ja koduma vietā ir stipras sāpes, tad var dot pretsāpju medikamentus. Ja bērnam ir alerģija uz kukaiņu kodumiem un pēc tā dzēliena parādās alerģijas simptomātika, tad nekavējoties jāzvana uz numuru 113 un jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP).
“Bērnība ir bezrūpības laiks, tomēr mazajam ir jāzina dažas pamatlietas par peldēšanos, iešanu mežā, asiem priekšmetiem, ceļu satiksmes noteikumiem un saskarsmi ar dzīvniekiem. Pirmais noteikums: vecākiem atvase jāpieskata, sevišķi esot ūdens tuvumā. Otrais ieteikums: soli pa solim caur rotaļām un spēlēm bērnam var mācīt, ko drīkst darīt un kas ir aizliegts, kā arī – sniegt pirmo palīdzību sev un apkārtējiem,“ saka Mazo ekspertu skolas pediatre Anna Birka. “Piesardzība nenāk par ļaunu – labāk lieku reizi draudzīgi izrunāties un pieskatīt mazo cītīgāk, nekā pēc tam domāt, kā saglābt veselību vai pat dzīvību.“
