Nobraukts zvērs! Ko nu? 0
Gads iesācies ar daudziem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīti meža zvēri, īpaši daudz to bija Ziemeļvidzemē.
Cēsu metālizstrādājumu uzņēmuma “VAR C” metinātājs Ģirts Jakovļevs 8. janvārī deviņos vakarā steidza uz draudzenes vecāku zemnieku saimniecības kūti pabarot teļus. Viens no mazajiem zemes ceļiem starp Raunu un Smilteni bija notīrīts no sniega. Ģirts savu “Mercedes 190” vadīja droši, bet ne pārgalvīgi.
“Stirna izlēca pēkšņi un pašā riebīgākajā vietā starp mājām un kūti. No koka pudurīša ceļa labajā pusē. Instinktīvi rāvu sāņus, jo negribējās saskādēt lukturi. Mersi sameta, atsitos pret 15 centimetru augstu ceļmalas ledus valnīti un apmetu pilnu kūleni kreisā ceļa malas nogāzē. Pēc tam bija ko padomāt. Pirmkārt, par to, ka, ja būtu braucis ar busu, nekad nebūtu rāvis prom stūri no zvēra. Otrkārt, no koka pudura pāri ceļam sūcas avots. Ziemā tur vienmēr slidens. Stirnu neaizskāru, un tā aizskrēja, bet automobilis krietni pamīcīts, pašam galva pušu. Kad mājās sāka sāpēt sprands, braucu uz slimnīcu. Dakterim bija pienākums izsaukt policiju. Policists nepārmeta, ka neesmu ziņojis par avāriju, jo trešajai personai skāde nav nodarīta. Mersim nebija KASKO apdrošināšanas – arī tāpēc nebija jēgas saukt policiju, zvēram kaiti nenodarīju,” stāsta Ģirts. Viņš pie automobiļa stūres sēž gadus piecpadsmit. Savulaik daudz ar busiņu braukājis pa Latviju. Reiz tieši priekšā uz ceļa starp Daugavpili un Rēzekni iznācis alnis, apstājies un blenzis virsū. Paspējis nobremzēt. Kādai stirnai citureiz gan nepaveicās. Vēl tagad busiņš braukājot ar caurumu priekšējā buferī. Ģirta draudzene Santa piebilst, ka stirnu ap Raunu esot arvien vairāk un drošākas, reiz pa ceļam bija jāapstājas un jāsignalizē, lai iet nost.
Līdzīgi atgadījumi, par kādu stāsta Ģirts, šomēnes atgadījušies vairākiem autobraucējiem. Vai meža zvēru uz autoceļiem kļuvis vairāk? Un kā pareizi jārīkojas pēc auto sadursmes ar dzīvnieku? Šādi jautājumi radušies ne vienam vien Latvijas autovadītājam.
Stirna pilsētā
Bija nomākusies 1. janvāra pēcpusdiena, un SIA “Valkas ūdens” grāmatvedis ekonomists Gundars Smans kopā ar ģimeni atgriezās no Jaunā gada sagaidīšanas pie sievas vecākiem. Līdz dzīvoklim Valkā vairs nebija atlicis tālu, kad uz ceļa starp pilsētas centru un veikalu “Walk”, kur vienā pusē ir neliela pļaviņa, otrā – meža audze, “Volkswagen Passat” kreisajā pusē atskanēja būkšķis. Gundars apturēja automobili un ieraudzīja nelielu stirnu. Tā pēc inerces vēl nogāja dažus metrus un lēnam izdzisa uz ietves. Gundars piezvanīja pa ārkārtas notikumu telefonu 112, kas savienoja ar ceļu policiju. Tā atbrauca, konstatēja faktu un sazinājās ar Valsts meža dienestu, kas, kā noprata Gundars, vēlāk arī stirnu savāca.
“Policija pat protokolu nesastādīja, tikai pierakstīja manus datus. Vislielākie pārdzīvojumi bija mazgadīgajam dēlam, kurš domāja, ka policija ņems ciet tēti vai viņu pašu.
Automašīnai KASKO apdrošināšanas nebija, tāpēc buktes vajadzēs taisnot un piekrāsot par savu naudu, kādu simtu latu tas izmaksās. Tieši tajā pašā vietā 29. decembrī redzēju pār ceļu pārskrejam trīs stirnas, kuras trieca suņi. Netālu atrodas privātmājas ar ābelēm, zem tām no rudens gadās nesavākti āboli – man liekas, ka tie arī vilina stirnas ārā no meža,” domā Gundars.
25 gadus vecais valcēnietis automašīnu vada kopš 2006. gada. Kā autovadītājam viņam 1. janvāra stirna ir vienīgais sabrauktais meža zvērs. Gundars atceras, ka autokursos mācīts – uztriecoties meža zvēriem, “neaiztikt un nepalīdzēt”. Bet, kam konkrēti zvanīt, gan piemirsis, tāpēc arī zvanījis 112.
Paveicās, jo nebija frontālas sadursmes
Apes novada Virešu pagasta pārvaldes kasiere Inta Prindule 3. janvārī nolēma ar savu “Opel Astra” aizbraukt uz Priekuļu baseinu nopeldēties. Bija seši vakarā. Uz Pleskavas šosejas lietus mijās ar sniegu. Redzamība viduvēja. Tāpēc sieviete arī nekur nesteidzās. Ātrums bijis labi ja 80 km/h.
“Dažus kilometrus aiz Smiltenes pagrieziena Launkalnes pagastā pēkšņi no kreisās puses uz ceļa parādījās garas kājas. Bremzēju, ātrums samazinājās gandrīz līdz kādiem 30 kilometriem stundā, bet ar automašīnas labo stūri zvēru tomēr aizķēru. Pa kreisi griezt nevarēju, jo pretim brauca cita mašīna. Rezultāts – opelim labais stūris sasists, logs sasprādzis. Pašai nekas.
Alnene bija uzkārusies ar vēderu uz ceļa vaļņa un grozīja galvu. Laikam bija lauztas kājas. Zvanīju 112. Pēc desmit minūtēm klāt bija ceļu policija. Mednieki, kas alneni nošāva, sacīja, ka man ļoti paveicies, ka nebija frontālas sadursmes,” stāsta Inta. Viņa pie stūres automobilim sēž kopš 1981. gada. Šī bijusi pirmā sadursme ar meža zvēru.
Zvērīgs rajons
Kādas Igaunijas pierobežas pagasta pārvaldes vadītājs nevēlas minēt savu vārdu. Sasitis dienesta automobili, bet tam bijusi KASKO apdrošināšana un sabiedrība zaudējumus necietusi.
“Bija seši vakarā, ap nulli, pelēks un slidens. Ātrums ap 60 kilometriem stundā. Alnis iznāca no kreisās puses. Bremzēju, bet likās, ka auto nemaz nesamazina gaitu. Uztriecos virsū ar kreiso pusi. Alnis palika guļam. Kamēr tiku no automobiļa ārā pa labo pusi, jo kreisās durvis nebija atveramas, alnim pārbrauca pāri divas vieglās automašīnas, kas nāca pretim. Izsaucu policiju, bet pretimbraucošās aizbrauca, jo tām nebija KASKO un tikai buferu bojājumi. Mums visiem laimējās, ka alnis bija pusaugu. Policisti sameklēja medniekus, kas ar traktoru alni aizvilka,” atceras vīrietis.
Viņš stāsta, ka Igaunijas pierobeža esot “zvērīgs” rajons. Nemaz nerunājot par stirnu bariem, arī aļņi nākot ārā no meža baroties pie zemnieku sagatavotajiem skābsiena ruļļiem. Amatvīrs secinājis, ka Igaunija Latvijai priekšā ir arī zvēru drošības ziņā. Tur ceļmalas tālāk no brauktuves appļautas un attīrītas no krūmiem, kas ātrāk ļauj pamanīt zvērus.
Vīrietis pie stūres sēž kopš 1976. gada. Katru gadu ap pieciem zvēriem izskrienot priekšā uz ceļa. Vienai stirnai tas beidzies liktenīgi.
Vajag žogus
Bijušais apdrošināšanas un esošais tiesu eksperts Oskars Irbītis neatceras, ka vismaz pēdējos desmit gados autovadītājiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem būtu bijušas problēmas ar apdrošināšanas atlīdzību vai izpratni no policijas puses. “Ceļa zīme, uz kuras attēlots lecošs briedis, ir brīdinājuma, tai nav sekas. Cita lieta, ka policija var sodīt autovadītāju pēc sadursmes ar zvēru par citām lietām, piemēram, braukts dzērumā, bijušas neatbilstošas riepas un tamlīdzīgi. Policijai par zvēru jāzvana vietējiem medniekiem, kam tas jāsavāc, vai arī jānošauj, ja ir ievainots.”
Oskars visvairāk iesaka uzmanīties no aļņiem, kuriem Latvijā nav dabisko ienaidnieku (ienaidnieks ir tikai cilvēks ar šauteni rokā), līdz ar to viņiem nav iedzimtu baiļu (arī no automobiļiem). Mežacūkas būtu jārespektē kaut vai svara dēļ, un tās tāpat kā stirnas mēdz pārvietoties baros: ja viens zvērs pārskries pāri ceļam, diezgan ticami, ka nāks vēl. Avārijas pēc sadursmes ar mazākiem zvēriem, piemēram, zaķiem, jenotiem, āpšiem, parasti notiek tāpēc, ka šoferi, mēģinot izvairīties, veic straujus manevrus. Oskars silti iesaka respektēt lielus putnus uz ceļa, piemēram, kraukļus, vanagus, pūces, kas tur kaut ko ēd, var celties gaisā pēdējā brīdī un nepaspēt izvairīties no sadursmes. Eksperts zina gadījumu, kad automašīna ieskrēja grāvi, tāpēc ka šofera sejā caur stiklu ietriecās pūce. To, ka tagad, janvārī, ir tik daudz negadījumu ar meža zvēriem, eksperts skaidro ar medību sezonas sākšanos (zvēri tiek tramdīti), ēdamā meklēšanu, ziemai pieņemoties spēkā un ieilgstot. Stirnām patīk palaizīt sāli uz ceļa, tās nereti uz ceļa pat guļot.
Oskars neiesaka paļauties uz mānīgo drošību automobiļos. Sadursme ar alni var beigties letāli kaut vai zvēra lielās masas dēļ. Eksperts zina teikt, ka tikai “Volvo” un “SAAB” ražotāji īpaši padomājuši, lai automobiļi būtu maksimāli droši pret aļņiem (to Skandināvijā ir ļoti daudz), vairāk nekā citi nostiprinot jumta bal- stus, bet arī tiem ir savas izturības robežas. Labs, bet dārgs risinājums ir infrasarkanās kameras, kas uz speciāla ekrāna fiksē siltuma avotus (zvērus, cilvēkus) ceļu malās pat puskilometra attālumā (ziemā; vasarā mazāk). Ar šādām kamerām aprīkoti jaunākie “Mercedes”, tās var nopirkt un uzlikt arī citiem automobiļiem.
“Vienīgais pretzvēru risinājums ir žogi ceļu malās. Malači lietuvieši, kas 70% savas autoplūsmas iežogojuši, skandināvu valstīs tie ir kādi 90%. Latvijā žogu uzlika jaunajam Saulkrastu apvedceļam – puse no tā ir nozagta un sēņotāju, ogotāju sacaurumota,” bēdīgs ir eksperts.
Ēst neiesaka
Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis jurists Jānis Golubevs skaidro, ka pēc būtības, ja noticis negadījums, kurā iesaistīts meža zvērs, uz to attiecināms viens punkts ceļu satiksmes noteikumos. Tas paredz, ka policiju var nesaukt, ja nav cietuši cilvēki, nav nodarīti zaudējumi trešajai personai (tā var būt arī valsts, kurai ar Valsts meža dienesta starpniecību pieder arī meža zvēri) un transporta līdzeklis ir derīgs, lai ar to turpinātu ceļu. Visos parējos gadījumos policija jāsauc.
“Tālāk jau policisti zinās, ko darīt. Ja dzīvnieks ir beigts vai ievainots, par to policijai jāziņo meža dienestam. Autovadītājam jāzina ceļu satiksmes noteikumi, bet nav jāpārvalda medību noteikumi, kuros teikts, kā jārīkojas, ja uz ceļa notriekts medījams dzīvnieks,” komentē J. Golubevs.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš atklāj, ka agrāk, kad bija vairāk mežsargu, tiešām kārtība bija tāda: policija ziņo meža dienestam, tas attiecīgajam mežsargam, kas zvēru savāca. Tagad pēc reformas mežsargu kļuvis mazāk un meža dienests parasti uztic ar zvēriem tikt galā policijai.
“Mēs neiesakām notriekto vai savainoto zvēru ēst, bet neliekuļošu: zinu, ka daudzos gadījumus zvērs tomēr iziet caur policistu vai citu iesaistīto cilvēku vēderiem. Šobrīd Saeimā ir atvērts Medību likums un mēs domājam, ka precizēsim, kā rīkoties, kad uz ceļa notriekts dzīvnieks. Varbūt vajag tomēr piesaistīt profesionālu cilvēku, kas noteiktu, kad dzīvnieks jāšauj nost vai kad tas varbūt jāglābj,” domā Jānis.
Uzziņa Lielākā atlīdzība – Ls 30 000 Apdrošināšanas kompānijai “Balta” 2012. gadā bijuši 515 gadījumi, kad klientu automašīnas cietušas sadursmēs ar kādu dzīvnieku. Vidējā atlīdzību izmaksa – 676 lati (ar alni – Ls 1657, mežacūku – Ls 855, stirnu – Ls 680). Aptuveni 50% gadījumu automašīnas sadursme notikusi ar stirnu. 10% gadījumu sadursme bijusi ar nenoskaidrotu dzīvnieku, 8% – ar mežacūku. Reģistrētas arī sadursmes ar lapsām, kaķiem, govīm, briežiem, aļņiem, bebriem, suņiem, zaķiem un putniem. Vienā gadījumā nobraukts arī lūsis. Lielākā izmaksātā atlīdzība 2012. gadā – Ls 11 561 lats, kad novembrī Jēkabpils apkārtnē “Audi Q7” automašīna cieta sadursmē ar alni. Apdrošināšanas kompānijai “BTA Insurance Company” 2012. gadā bija pieteikts 421 gadījums par meža dzīvnieku nodarītiem zaudējumiem. Vidējā atlīdzības izmaksa – Ls 760. Lielākais negadījums notika 14. septembrī, kad Maltas pagastā automašīna “Land Rover” uzbrauca alnim. Transportlīdzeklim tika bojāta visa priekšējā daļa, ieskaitot arī jumtu, šoferis tika cauri ar nelieliem savainojumiem. Atlīdzībā izmaksāja Ls 30 000. Alnis bija beigts. Ceļu policijā 2012. gadā Latvijā kopumā reģistrēti 307 ceļu satiksmes negadījumi, kad uzbraukts dzīvniekam. No tiem 35 gadījumos cietuši 40 cilvēki, divi gājuši bojā. Šogad jau reģistrēti 12 uzbraukumi dzīvniekiem. (Apdrošināšanas kompāniju minētajos datos negadījumu skaits ir lielāks nekā policijas datos, jo par uzbraukumu zvēram visos gadījumos nav obligāti jāziņo policijai.) |
