Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 192
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ļoti reti gadās, kad tiesa attaisno cilvēku, kurš tiek apsūdzēts par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu, kam ir bijušas smagas sekas – cilvēka nāve. Lai arī šis gadījums, ko skata Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, nebija viennozīmīgs, prokurors Pēteris Urbāns bija pārliecināts, ka motobraucējs Raitis nebija darījis visu iespējamo, lai nenotiktu nelaime, un tāpēc pelnījis divu gadu nosacītu cietumsodu un tiesību atņemšanu uz tikpat ilgu laiku. Tomēr tiesnese Alise Antone pirmajā instancē nolēma apsūdzēto Raiti pilnībā attaisnot. Nekas gan vēl nav beidzies: prokurors spriedumu pārsūdzēs otrā tiesas instancē.
Ar motociklu notriec pensionāru
Latvijas armijas jūras spēku bocmanis, jaunsardzes instruktors Raitis 2020. gada 1. jūnijā darbadienas beigās sēdās uz motocikla “Kawasaki Z750R” un no savas dienesta vietas brauca mājup. Savukārt 73 gadus vecais “Latvijas Finierī” strādājošais pensionārs Vjačeslavs devās mājās no darba un šķērsoja Gaigalas ielu Bolderājā iepretim Silikātu ielas sabiedriskā transporta pieturai, kurai tuvumā dzīvoja. Tur arī plkst. 17.01 notika sadursme. Vjačeslavs nomira slimnīcā pēc pusotra mēneša, tā arī nenācis pie samaņas.
Raitis notikušo nožēloja, atvainojās Vjačeslavai sievai, ka tā sanācis, taču vainu neatzina, jo uzskatīja, ka darījis visu iespējamo, lai no sadursmes izvairītos un kā motocikla vadītājs pieņēmis labāko iespējamo lēmumu.
Turklāt, kā tiesā sacīja Raitis, uz motocikla viņš bija sēdies karavīra formas tērpā un šādās reizes īpaši piedomājot par braukšanas stilu un ātrumu. Viņš domā, ka tobrīd braucis pat lēnāk par tajā vietā atļautajiem 50 km/h.
“Tuvojoties gājēju pārejai, paskatījos pa kreisi, tad pa labi, kur ir autobusa pietura un no kurienes bieži skrien cilvēki. Biju ievērojis, ka tajā vietā cilvēki bieži neizmanto gājēju pāreju. Pārbraucis gājēju pārejai, ar acs kaktiņu kreisajā pusē pamanīju kustību. Pagriezu galvu un ieraudzīju cilvēku, kurš skatījās uz mani. Cerēju, ka viņš apstāsies brauktuves vidū, kā tas parasti notiek. Automātiski nospiedu skaņu signālu, bet cilvēks paātrināja kustību, skrēja. Paskatījos uz otru pusi, kur atradās autobusu pietura, no kuras arī bija jāuzmanās. Cerēju apbraukt cilvēku no labās puses, bet neveiksmīgi: cilvēks dabūja sitienu ar motocikla kreiso priekšējo daļu. Un vēl mēs nedaudz sasitāmies ar galvām. Tad es nokritu un zaudēju samaņu.”
Prokurors: “Ja būtu bremzējis uzreiz, nevis taurētu, tad varbūt no sadursmes būtu izvairījušies.”
Raitis: “Es par to daudz esmu domājis. Man bija mazāk par divām sekundēm, lai pieņemtu lēmumu – nevienam nenovēlu nonākt tādā situācijā. Cilvēks bija 15–20 metru attālumā. Lai sagrieztu motociklu, tas vispirms jāsasver. Ja uzreiz bremzētu, nokristu un uzslīdētu cilvēkam virsū. Un es jau samazināju ātrumu un sagāzu motociklu, cik varēju, pēc tam bremzēju.
Nesaprotu, kāpēc viņš mani nepamanīja – varbūt koncentrējās uz kādu lielāku objektu man aiz muguras? Arī es domāju, kāpēc viņu nepamanīju ātrāk, jo bija saulains, labs laiks. Iespējams, tāpēc, ka cilvēkam nebija spilgtu drēbju – tās bija asfalta tonī. Visu mūžu esmu ievērojis likumus un noteikumus, cienu vecus cilvēku. Uzzināju, ka Vjačeslavs bijis jauks vīrs, tāpēc vēl jo vairāk žēl… Diemžēl šī bija reize, kad neko nevarēju izdarīt. Man ar to būs jāsadzīvo visu mūžu…”
Vjačeslavs bijis labs cilvēks. Nebijis pārgalvīgs. Viņa dzīvesbiedre Tatjana nenoliedza, ka arī citkārt tad, kad ceļš bijis brīvs, abi gājuši pāri brauktuvei neatļautā vietā. Kopā nodzīvojuši 42 gadus, ir trīs bērni. Vjačeslavs nebija autobraucējs vai motocikla vadītājs. Iespējams, tas – nespēja līdz galam saprast transporta līdzekļu dabu – arī iegāza pensionāru.
Raita advokāts Mareks Šīrants uzsvēra, ka viņa klients pieņēmis vienīgo pareizo lēmumu: apbraukt neatļautā vietā brauktuvi šķērsojošo gājēju pa labo pusi, ko atļauj ceļu satiksmes noteikumi. Raitis nevarējis paredzēt, ka gājējs pieņems neloģisku lēmumu paātrināt pārvietošanās tempu.
Vai motocikla vadītājs pārkāpa noteikumus?
Prokurors P. Urbāns tomēr ir pārliecināts, ka Raitis novēloti reaģējis uz gājēju, kurš jau bija nogājis septiņus metrus un atradās divus metrus no brauktuves viduslīnijas motocikla brauktuves joslā, pieļāva kļūdu, ka uzreiz nebremzēja, un viņam bija tehniskas iespējas izvairīties no sadursmes. Turklāt liecinieki teikuši, ka Vjačeslavs gājis, nevis skrējis, kas ir ļoti būtiski.
Sadursmi ar acs kaktiņu no attāluma redzējis sabiedriskā autobusa vadītājs, kurš arī apstiprināja, ka Vjačeslavs negājis pa gājēju pāreju. Tāpat arī liecināja divas sievietes, kuras bijušas pavisam tuvu – viena stāvēja pie regulējamās gājēju pārejas un gaidīja zaļo gaismu.
Tātad nav strīda, ka Vjačeslavs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, bet vai tos pārkāpis arī Raitis, nedarot visu iespējamo, lai izvairītos no gājēja? Kāds autovadītājs liecinājis, ka sākotnēji Vjačeslavs kustējies ar ātrumu aptuveni 4–5 km/h, bet pēc tam viņa ātrums bijis līdz pat 10 km/h, tāds kā lēns skrējiens, kā arī apstiprināja to, ko par savām darbībām teica motociklists. Prokurors gan saka, ka šīs liecības par gājēja pārvietošanās ātrumu nav atzīstamas par ticamām.
Nekādu video, kurā redzama sadursme, nav. No tehniskā eksperta atzinuma var saprast, ka, ja gājējs pārvietojies ar 7,2–10,6 km/h ātrumu, motocikla vadītājam tehniskā iespēja izvairīties no sadursmes bijusi nenoteikta, bet ja ar 5,1–6,5 km/h ātrumu, tad varēja izvairīties no sadursmes. Tas ir arī galvenais apsvērums, kāpēc tiesnese izlēma Raiti attaisnot: lietā ir strīds un nav objektīvi pierādīts, ar kādu precīzi ātrumu pārvietojies gājējs.
Ja būtu pierādīts, ka gājējs pārvietojies ar ātrumu līdz 6,5 km/h, Raiti notiesātu: neskatoties uz to, ka motociklam bija zaļā gaisma un gājējs brauktuvi šķērsoja neatļautā vietā gājēju pārejas tuvumā. Tāpat tiesnese norādīja, ka pa kreiso pusi motociklists nevarēja gājēju apbraukt, jo tur atradās automobilis, kura priekšā brauktuvi bija šķērsojis gājējs.
Tiesnesei arī neesot pamata apšaubīt liecinieka liecības, ka gājējs skrējis, jo šis liecinieks labi pārredzējis notikuma vietu – atšķirībā no lieciniecēm, no kurām viena redzējusi tikai pāris gājēja soļus, otra bijusi puspagriezienā, bet trešā bailēs no skata par neizbēgamo sadursmi novērsusies.
Kas būs ar naudu?
Vjačeslava sieva Tatjana nevēlējās, lai Raitis sēž cietumā, taču gribēja no viņa 50 000 eiro morālo un materiālo kaitējumu par vīra zaudējumu, kurš bijis ģimenes apgādnieks ar 1300 eiro algu un 560 eiro pensiju mēnesī. Tiesvedības gaitā viņas prasības pret Raiti mazinājās. Tatjana nolēma no Raita prasīt 14 634 eiro, no sākotnējās summas atskaitot vīra darbavietas atbalstu 2600 eiro, no valsts saņemtos 2500 eiro, kā arī, pēc kundzes tiesai sniegtās informācijas, civiltiesiskā kārtā no Raita motocikla apdrošinātāja saņemtos 30 266 eiro (800 – par bērēm, 146 – par bēru mielastu, 3520 – pa pieminekli, 12 900 – par vīra zaudēšanu, 12 900 – par dēlu ar invaliditāti).
Neliela atkāpe par civiltiesisko apdrošināšanu. Pēdējā laikā apdrošinātāji gandrīz nekad nemaksā, iekams nav galīgā tiesas sprieduma. Tikai pēc sprieduma apdrošinātājs lemj, cik kam maksāt un vai vispār maksāt, ja apsūdzēto attaisno. Šajā gadījumā apdrošinātājs ir pasteidzies. Tiesa, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums nosaka, ka apdrošinātājam ir tiesības naudu atprasīt. Vai tas šajā gadījumā notiks, ja arī pārējās tiesu instances Raiti attaisnos?
Neskaidrības par gājēja ātrumu
Oskars Irbītis, satiksmes eksperts: “Šajā gadījumā nav precīzi zināms gājēja pārvietošanās ātrums un nav datu, ka motocikls būtu pārsniedzis tajā vietā atļauto ātrumu 50 kilometri stundā. Tādā gadījumā tehniskais eksperts šo maksimālo ātrumu ieliek tabulā, kas rēķina: ja gājējs pārvietojās ar ātrumu līdz 6,5 kilometriem stundā, motociklistam bija tehniskas iespējas izvairīties no sadursmes, ja ātrāk – šī iespēja bija nenoteikta, proti, tas varētu būt bijis neiespējami.
Kā var saprast, liecības par gājēja ātrumu ir dažādas vai uz robežas un tāpēc ir loģiski, ka tiesnese šaubas tulko par labu apsūdzētajam. Jā, motociklistam uzreiz vajadzēja bremzēt, nevis taurēt, bet arī tā nav garantija, ka nebūtu notikusi sadursme. Jāņem arī vērā, ka gājējs rupji pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus: ceļu šķērsoja pie regulējamas gājēju pārejas, pie kuras gājējiem dega sarkanā luksofora gaisma, kas ir ļoti bīstami, jo transporta līdzekļu vadītāji šādos brīžos mēdz atslābt.”
