Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par nopelniem nabadzības mazināšanā 0
Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu pasaulē, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Prēmijas laureāti ir Abhidžits Banerdžī un Estere Diflo no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta un Maikls Krēmers no Hārvarda universitātes.
“2019.gada [Nobela] prēmijas ekonomikā laureātu atklājumi dramatiski uzlabojuši mūsu spējas praktiski cīnīties pret nabadzību,” sacīts Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā, norādot, ka šie pētījumi devuši iespēju rast jaunas metodes izglītībā un veselības aprūpē.
Trīs zinātniekiem prēmija piešķirta “par eksperimentālo pieeju globālās nabadzības mazināšanā”, norāda Karaliskā zinātņu akadēmija.
Tās paziņojumā teikts, ka 58 gadus vecais Banerdžī, 46 gadus vecā Diflo un 54 gadus vecais Krēmers atklājuši efektīvas metodes, kā cīnīties pret nabadzību, sarežģītas problēmas sadalot mazākos, vieglāk risināmos jautājumos, kuriem iespējams rast atbildes praktiskos eksperimentos.
“Viņi parādījuši, ka uz šiem mazākajiem, precīzākajiem jautājumiem vienkāršāk atbildēt ar rūpīgi izplānotiem eksperimentiem starp cilvēkiem, kurus [problēmas] skārušas visvairāk,” vēsta Karaliskā zinātņu akadēmija.
“Viņu pētījumu tiešs rezultāts bija tāds, ka vairāk nekā pieci miljoni bērnu Indijā guvuši labumu no efektīvām pamatprasmju apguves programmām skolās. Vēl viens piemērs ir lielās subsīdijas preventīvajai veselības aprūpei, kas ieviestas daudzās valstīs,” sacīts paziņojumā.
46 gadus vecā ASV un Francijas dubultpilsone Diflo, kas ir precējusies ar Indijā dzimušo naturalizēto ASV pilsoni Banerdžī, ir jaunākā starp visiem Nobela prēmijas ekonomikā laureātiem. Viņa ir arī tikai otrā sieviete, kas ieguvusi Nobela prēmiju ekonomikā pēc amerikānietes Elinoras Ostromas, kas to saņēma 2009.gadā.
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ASV zinātnieki Viljams Nordhauss un Pols Romers par klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju ietekmes integrēšanu makroekonomiskajā analīzē.
Šogad Nobela prēmija ekonomikā ir deviņi miljoni zviedru kronu (830 000 eiro) – tikpat, cik prēmijas medicīnā, fizikā, ķīmijā, literatūrā un Miera prēmija, kuru laureāti tika paziņoti pagājušajā nedēļā.
Zviedru fiziķis un dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā nodibināja Zviedrijas centrālā banka, un tā tiek piešķirta kopš 1969.gada.
