Nobela miera prēmiju piešķir Eiropas Savienībai 0
Šā gada Nobela Miera prēmija piešķirta Eiropas Savienībai, paziņojusi Norvēģijas Nobela komiteja.
Prestižās godalgas piešķiršana Eiropas Savienībai ir pārsteidzoša, jo šobrīd ES plosa nopietnas domstarpības starp parādu jūgā nonākušajām dienvidu dalībvalstīm un daudz labāk pārtikušākajām dalībvalstīm Vācijas vadībā. Taču, neraugoties uz plašajiem sarežģījumiem, ES kļuvusi par lielāko kopējo tirgu pasaulē, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs atzina, ka jūtas pagodināts par ES izrādīto godu. “ES ir unikāls projekts, kas karu aizstāja ar mieru, naidu aizvietoja ar solidaritāti,” tviterī ierakstīja Šulcs. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barrozu jau paziņojis, ka Nobela Miera prēmija ir liels pagodinājums Eiropas Savienībai.
ES un tās priekšteči ir “vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai panāktu mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības,” ceremonijā Oslo sacīja Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Norvēģijas ekspremjers Tūrbjerns Jāglanns.
Norvēģijas sabiedriskā televīzija NRK paziņojusi, ka apritot 60. gadadienai kopš ES priekšteces – Eiropas Ogļu un tērauda kopienas – izveidošanas un novērtējot tās ieguldījumu miera un stabilitātes iedibināšanā kara saplosītajā kontinentā, Nobela Miera prēmijas komiteja beidzot izšķīrusies par balvas atdošanu ES. “Eiropas Savienība atrodas vienā no savām smagākajām krīzēm, taču iespējams, ka tieši tagad miera un stabilizācijas projekts pelna rokas pasniegšanu no “nē” teikušās valsts Norvēģijas puses,” atzīst NRK.
Svinīgā Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija notiks 10. decembrī – Nobela nāves gadadienā – Stokholmā, bet Miera prēmiju pasniegs Oslo.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Libērijas prezidentei Elenai Džonsonei Sirlīfai, Libērijas “miera cīnītājai” Leimahai Gbovijai un tā dēvētā Arābu pavasara aktīvistei no Jemenas Tavakulai Karmanai par “nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām uz pilntiesīgu dalību miera veidošanā”.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896. gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968. gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka. Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.
