Kadastrālo vērtību krasā celšanās nākamgad izraisīs zemes nodokļa palielinājumu 50
Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) cēluši priekšā valdībai plānu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību kārtējam palielinājumam. Tas paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra gandrīz visos novados vidēji par 30 procentiem celtos lauksaimnieciski izmantojamās zemes novērtējums.
Tik liels kadastrālo vērtību kāpums tā pārbiedējis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un labklājības ministru Uldi Auguli, ka, pirms Jāņiem skatot noteikumus par kadastrālo vērtību bāzi 2015. gadam, valdība nolēmusi atlikt zemes īpašniekiem nepatīkamo lēmumu uz pāris nedēļām – it kā tās būtu kāds atrisinājums. Ministru prezidente publiski paudusi, ka tik strauju kāpumu nevarot pieļaut, varbūt varot vien pakāpenisku un vislielāko tādai zemei, kas netiek apstrādāta.
Pašvaldībās noraida šādu kadastrālo vērtību celšanu. “Ar lielākiem nodokļiem jāapliek pilis, nevis tie par varītēm jāizplēš no laukiem, kuros lielākā daļa iedzīvotāju un zemnieki dzīvo no rokas mutē,” uzskata Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis. Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka šāds kadastrālo vērtību kāpums, dažviet pat par 80 procentiem, būs jauns liels nekustamā īpašuma slogs lauksaimniekiem.
Ieskatoties VZD sagatavotajā pārskatā par paredzamajām kadastrālo vērtību izmaiņām, redzams, ka vairākos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arī Kurzemes un Latgales novados plānotais kadastrālo vērtību kāpums ir daudz iespaidīgāks par vidējo – par 40 līdz 60 procentiem.
Nepieciešamību pacelt zemes novērtējumu VZD balsta uz to, ka aizvadītajos divos gados strauji augušas zemes cenas. Pagājušā gada beigās Valsts zemes dienesta sagatavotais lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus pārskats rāda, ka aizvadītajos gados vislielākais cenu kāpums piedzīvots Vidzemē – par 28 procentiem; Kurzemē – par 22 procentiem, Latgalē un Rīgas apkaimē – par 17 procentiem. Savukārt Zemgalē, kur tās jau tāpat gana augstas, liels cenu pieaugums neesot manīts.
No darījumu cenām pašlaik kadastrālās vērtības atpaliek – tās ir aptuveni uz pusi zemākas nekā aizvadītajos divos gados reģistrēto darījumu cenas. Paceļot par 30 procentiem, tās tik un tā būs vidēji par trešdaļu zemākas nekā 2012. un 2013. gadā.
Piedzīt līdz 85% vai atlikt
Ja ņem vērā, ka 2012. gadā valdības apstiprinātā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz “pievilkt” novērtējumu līdz 85 procentiem no tirgus darījumu cenām, tad ne Straujumas kundzei, ne ministriem nebūtu par ko šausmināties. VZD uzcītīgi īsteno pirms pāris gadiem valdības apstiprināto plānu jeb koncepciju. Pēc tās kadastrālās vērtības sēriju apbūves dzīvokļiem, apbūves zemei, ģimenes privātmājām un citiem nekustamo īpašumu veidiem šogad jau ir “pievilktas” gandrīz līdz plānotajai 85 procentu robežai, atpaliek vien lauksaimnieciski izmantojamā zeme.
Vienīgā izeja – Saeimas vēlēšanu priekšvakarā šo iedzīvotājiem nepatīkamo lēmumu atlikt līdz rudenim, kad par to varēs spriest jaunā valdība.
Zemes pārdošana uzsit cenu
Kā zināms, lauksaimnieciski izmantojamās zemes novērtējums cēlās jau šogad. Kaut arī vidējais vērtību kāpums it kā nebija liels – par 10 līdz 15 procentiem, vairākās lauku teritorijās tas pieauga par 20 līdz 30 procentiem. Septiņu pagastu un četru pilsētu teritorijās – pārsniedza 30 procentu robežu.
Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes kadastrālā vērtība cēlās vidēji par 10 procentiem, šogad vidēji vēl par 10 līdz 15 procentiem. Ja 2015. gadā tā pieaugtu vēl par 30 procentiem, tad trijos gados šis vidējais pieaugums jau sasniegtu aptuveni 50 procentus. Bet vairākos Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes, arī Kurzemes un Latgales novados, kur vērtības celtos par 40 līdz 60 procentiem un pat vēl vairāk, tas būtu graujošs.
Nākamgad plānotā kadastrālo vērtību krasā celšanās nozīmē, ka par zemi būs jāmaksā krietni lielāks nekustamā īpašuma nodoklis – 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Sevišķi to izjutīs zemes īpašnieki tajos novados, kuros vērtību kāpums iecerēts vismaz divreiz augstāks par vidējo. VZD gan kratās vaļā no šīm kadastrālo vērtību kāpuma izraisītajām sekām, veļot vainu uz Finanšu ministrijas piekopto nodokļu politiku. Bet, tā kā ministrija plāno pārlikt slogu no darbaspēka nodokļiem uz nekustamiem īpašumiem, tostarp zemi, nekustamā īpašuma nodokļa kāpums ir gan ticams, gan drīz sagaidāms.
Protams, palielinātā zemes nodokļa summas varētu būt atšķirīgas, tāpēc ka pēc VZD lauku zemes novērtējuma un sadalījuma vērtību zonās kadastrālās bāzes vērtības krasi atšķiras. Zemgalē, galvenokārt Jelgavas, Dobeles, Bauskas pusē, – no 175 līdz 2800 eiro par hektāru. Austrumvidzemē un Latgalē – lielākoties no 80 līdz 1160 eiro par hektāru.
Pēc VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, valstī ir vairāk nekā 85 000 nekustamā īpašuma īpašnieku, kuru īpašumā ir lauku zeme.
Slogs lauksaimniekiem
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja, Pārgaujas novada SIA “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka šāds kadastrālo vērtību kāpums, dažviet pat par 80 procentiem, būs jauns liels nekustamā īpašuma slogs lauksaimniekiem. “Ja šāds plāns tiks apstiprināts, tad no valsts puses tā būs ļoti nekrietna rīcība. Kā zemnieks var taisīt kādus uzņēmējdarbības plānus, ja ik gadu viņam uz galvas uzgrūst arvien lielāki nodokļi!” saka zemnieku pārstāve.
“Nesen es kopā ar Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem viesojos Valsts zemes dienestā, lūdzot paskaidrot, kā rēķina šīs kadastrālās vērtības. Jāatzīst, šo vērtību aprēķinu formulas ir tik sarežģītas, ka tā arī netikām skaidrībā. Valsts zemes dienesta ierēdņi ar Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktoru G. Kalniņu priekšgalā atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka šādu vērtēšanu un kas ir valdības apstiprināti. Bet Valsts zemes dienests pats tos rada, pēc tam atgaiņājas, ka, lūk, valdība tiem piekritusi un ka neko tajos nevarot mainīt,” viņa piebilst.
Šodien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar pārstāvjiem no Tieslietu, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta, lai pārrunātu lauksaimniecības zemes kadastrālās vērtēšanas jautājumus.
Viedokļi
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis: “Pašvaldībās noraida šādu kadastrālo vērtību celšanu. Lauksaimniekiem tas būtu pārmērīgs nodokļu slogs. Valsts zemes dienestam vispirms būtu jāķeras pie lielo un grezno privātmāju apbūves novērtējuma pilsētās. Ar lielākiem nodokļiem jāapliek pilis, nevis tie par varītēm jāizplēš no laukiem, kuros lielākā daļa iedzīvotāju un zemnieki dzīvo no rokas mutē.”
Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: “Tik krasa kadastrālo vērtību pacelšana var izjaukt biznesa plānus daudziem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Platību maksājumi var būt atspaids lielsaimniecībām, kas apstrādā vairākus simtus vai tūkstošus hektāru. Bet mazajām, piemēram, 20 hektāru saimniecībām tie nekompensēs nodokļa pieaugumu.”
