FOTO. No zelta olimpiskajās spēlēs līdz pilnīgi sagrautai veselībai: skaudrs un personīgs Oskara Melbārža stāsts 82
Latvijas visu laiku titulētākais bobslejists Oskars Melbārdis gandrīz stundu garā, personīgā un emocionālā stāstā – jaunākajā Tet studio dokumentālajā filmā “Melbārdis” atklāj, kā ir būt profesionālajā sportā un ko tas ir prasījis no viņa dzīves.
Armanda Tripāna filma ir par cilvēku, kurš ar pirmo soli treniņā veidojis sevi par medaļnieku un tajā pašā laikā spēris soli pretī savai fiziskās un mentālās veselības sagrāvei.
Par laimes brīžiem un bezdibeņiem. Par sportistu, kurš daudzus iedvesmojis tiekties uz mērķi ne vien sportā, bet arī dzīvē. Ko tas prasījis no paša Oskara? Vai iegūtās medaļas un sasniegumi ir bijuši ieguldītā darba, laika, emocionālo kritienu un pacēlumu vērti?
Godīgs, tiešs un tajā pašā laikā arī mīlestības pilns Oskara Melbārža stāsts režisora Armanda Tripāna veidotajā dokumentālajā filmā “Melbārdis” no 14. februāra būs vērojams izklaides platformā Tet+.
Dokumentālās filmas veidošana tika uzsākta laikā, kad Oskars Melbārdis savu sportista karjeru bija pēkšņi noslēdzis 33 gadu vecumā – tikai piecus mēnešus pirms ziemas olimpiskajām spēlēm, kas norisinās tieši šobrīd un kurās plānoja startēt, vienlaikus atvadoties no lielā sporta.
Viņa profesionālā karjera aprāvās vārda tiešā nozīmē – ar fiziskām sāpēm mugurā, kas mijās ar dziļiem psiholoģiskiem pārdzīvojumiem. Šis dzīves posms nebija jautājums par to, vai viņš vēl staigās un varēs kustēties, bet gan par to, kā sevī nogalināt sportistu?
Režisors Armands Tripāns atklāj, ka būtībā filma ir Oskara Melbārža autordarbs, jo maniere, kādā uzņemta filma, ir paša olimpiskā čempiona tuvplāna saruna ar skatītāju. Režisors ir strādājis kā ziņnesis, caur kuru nodod Oskara redzējumu par to, kā veidojusies sportista dzīve.
“Manās acīs Oskars ar savu maigo dvēseli, kas, tēlaini izsakoties, ir kā plīša lācītim, neiederas brutālajā un smagajā sportā.
Viņš lielākās cīņas nav aizvadījis ledus trasēs, bet gan brīžos, kurus neviens nav redzējis – domās un perfekcionismā.
Ne viss ir zelts, kas spīd! Šī filma nav par visu laiku labāko Latvijas bobslejistu – tā ir par cilvēcību, kas sportā un dzīvē piemīt retajam ,” atzīst Armands Tripāns.
“Dokumentālajā filmā caur Latvijas labākā bobslejista prizmu skatītājiem tiks sniegta iespēja ieraudzīt pasauli, kā to redz cilvēks, kurš diendienā daudzus gadus virzījies uz arvien labākiem un augstākiem sasniegumiem. Filmas režisora Armanda Tripāna īpašās attiecības ar Oskaru (Armands ir teju vienīgais žurnālists, kas ar kameru bijis Oskara mājās) skatītājam ļaus ieraudzīt vēl neredzēti dziļu personīgo pieredzi un pārdomas.
Turklāt emocionālais stāsts pie skatītājiem nonāks tieši olimpiādes nedēļā, kad Pekinā startēs arī mūsu bobslejisti, kuriem Oskars sniedz padomus tā vietā, lai pats trauktos pa trasi.
Oskars Melbārdis ir viens no tiem Latvijas sportistiem, kurš valsts vārdu plaši nesis pasaulē, bet viņa dzīvesstāsts ir gana skaudrs, lai to uzklausot, būtu vērts pārdomāt arī pašam savu dzīvi. Viņa lielākie triumfa mirkļi ir bijuši paraugs latvietībai un arī piemērs tam, ko latvieši vienmēr ir gribējuši redzēt savos varoņos.
Oskars vienmēr ir stāvējis pāri tam, kā viņu pazīst plašāka sabiedrība, viņš izvairās par sevi stāstīt kā par čempionu. Viņš joprojām ir lauku vīrs, kurš lepojas ar savām saknēm, kas viņu tur uz šīs zemes.
Tajā pašā laikā apzinās, ka caur savu mīlestību pret sportu un darbu, ko tajā ieguldīja, viņš ir darījis labākus arī citus – devis iespēju savai komandai startēt, cīnīties un izcīnīt medaļas. Nav jābūt čempionam, lai ikdienišķās lietās palīdzētu līdzcilvēkiem, mīlētu un cienītu savu ģimeni. Iespējams, kāds skatītājs aizdomāsies pa sevi, par saviem panākumiem un arī pienākumiem dzīvē.
