– Varbūt atklāsit arī galveno varoņu atveidotāju izvēles principus? 5
– Franci spēlēs Kārlis Reijers un jau kā pieaugušu vīru Gundars Grasbergs. Jezupu tēlos Igors Šelegovskis un Ivars Kļavinskis. Ir aktieri gargabalnieki un ir sprinteri. Bet kopumā uz skatuves ir trīsdesmit viens aktieris. Godīgi sakot, diezgan riskanti, traks gājiens. Taču arī Franča liktenī ik pa brīdim ielaužas kāds personāžs un pazūd kā komēta, atstājot savu sāpīti, nelaimi.
– Šajā sezonā jums interesanti sanācis – Vitebskas guberņa “Klūgu mūkā” un Vidzemes guberņa “Vidzemes stāstos un novelēs”.
– Un abos darbos ārkārtīgi interesants laikmets. Izveidojies kaut kāds diptihs, varbūt vienam esmu arī mazliet pasmēlusies no otra… Ielūkojoties tā laika reālijās un realitātēs, tu pēkšņi saproti, ko tad Blaumanis īsti rakstīja, kāpēc viņa varoņi rīkojās tā un ne citādi. Dievs laikam bija gribējis, lai piedzimtu Latvija, jo mēs nevarētu paši izķepuroties, ja nebijusi cīņa starp divām lielvarām. Pa vidu izsprukām. Arī skolu un izglītības lietās. Vācieši cīnījās par savu, krievi par pareizticību, un galu galā radās latviešu skolas, sāka izglītot zemniekus. Izvēlējāmies Blaumaņa noveles, kas plašam lokam varbūt mazāk zināmas – “Bērtuļa pirksts”, “Nauda zeķē”, “Romeo un Jūlija”, “Spijēnos”, “Cūka, kas runājusi”.
Dažās no tām notiek visai trakas lietas – mazliet neatbilstoši ne vienam vien stereotipam, piemēram, latviešu precēšanās ieražām. Cik nav dzirdēts – re, kā gribēja kļūt par saimnieci un apprecējās ar to veci. Bet ir arī varianti, kad puiši precējās ar gados krietni vecākām. Motivācijas saprast palīdz tieši realitātes, laikmeta izpēte, un tad atklājas interesantas lietas. Jauns cilvēks, kurš nepārzina to laiku, Blaumaņa noveles laikam uztver citādi. Un tas man liekas forši. Bet mēs mēģināsim šīs motivācijas atklāt. Nu, piemēram, zaldātos puisi varēja nepaņemt, ja viņš bija vienīgais apgādnieks, ja viņam bija mājas, bet lai tās nopirktu… Apkārt valdošā likumu un nodokļu sistēma, no kuras arī šodien esam atkarīgi, ietekmēja visparastākos lēmumus un rīcību, kas atstāja neizdzēšanu iespaidu uz visu cilvēka tālāko mūžu. Labi, Blaumaņa laikā nevienu zaldātos uz 25 gadiem vairs neņēma, no Vidzemes guberņas nākušam armijai bija jāziedo septiņi savas dzīves gadi, bet atceros, kā manā jaunībā puiši tik nelocījās, lai uz tiem diviem gadiem viņus nepaņemtu padomju armijā… Vidzemniekus iepriecinās Mārča Auziņa klātbūtne izrādes radošajā komandā. Viņš raksta oriģinālmūziku džeza stilā.
