– Kā jūs tulkotu romāna nosaukumu “Klūgu mūks”? 5
– Brīnišķīgs domas lidojums. Latgalē mūka ir ceļmalas krucifikss, kur var palūgt Dievu un iet savu ceļu tālāk. Francis kļūst par mūku. Un vēl vijas klūgu pinumi, romānā eksistē klūgu spārni, ar kuriem Jezups gribēja uzlidot… Burvīgs, dziļš, neviennozīmīgs romāna nosaukums. Un līdz ar to arī pats šī darba vēstījums.
– Vai jūs pašu, romānu lasot, kaut kas pārsteidza? Vai atklājāt sev ko nezināmu par tajā aprakstīto laiku?
– Cik ģeniāli Inga apraksta nāvi, mīlas naktis, piedzimšanu! Tie ir trīs punkti, kad gribas raudāt, jūtot viņas redzējumu un atklāsmi. Cēlos sešos no rīta, lai lasītu romānu, kamēr meitai jāiet uz skolu. Skaista iegrimšana grāmatā.
– Romāna autore man intervijā savulaik sacīja, ka sākumā darbs viņai padevies, kā tolaik teiktu, tāds “baltisks”. Lai to padarītu krāšņāku, viņa ieviesusi latgaļu vārdus, kuri vēl nav tik tālu prom no mums. Vai arī uz skatuves skanēs latgaliskums?
– Jā, vietām izskanēs un dažiem aktieriem nāksies riktīgi pacīnīties ar šiem latgaļu vārdiem. Taču valodu sajaukums būs vēl lielāks, jo Inga solīja iepludināt izrādē arī lietuviešu valodu. Man patīk tā Bābele, kas mutuļo šajā romānā, attēlotā vide, kur visi bija kopā – poļi, leiši, krievi, ebreji, lietuvieši, latgaļi… Visa šī valodu putra, no kuras galu galā izšķīlās Latvijas valsts.
