Foto-Shutterstock

No visām ES valstīm mātes mirstības rādītājs Latvijā ir visaugstākais! 0

No 2013. līdz 2015.gadam grūtniecības laikā, dzemdībās vai 42 dienu laikā pēc tām Latvijā ir mirušas 20 sievietes, šodien seminārā par gripas un mātes mirstības ierobežošanu stāstīja Veselības ministrijas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā Dace Rezeberga.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

Kā stāstīja Rezeberga, ekspertu komisija secinājusi, ka no visām Eiropas Savienības valstīm mātes mirstības rādītājs Latvijā ir visaugstākais. Šis rādītājs ir zemāks pat tādās valstīs kā Baltkrievija, stāstīja speciāliste.

Viņa norādīja, ka Latvijā iespēja, ka sieviete mirs grūtniecības laikā, dzemdībās vai īsi pēc tam ir viens pret 3500, kamēr Igaunijā šāda iespēja ir teju divas reizes mazāka.

CITI ŠOBRĪD LASA

No 20 mirušajām sievietēm 11 sievietes mira ar grūtniecību saistītu iemeslu dēļ, piemēram, asiņošanu. Savukārt deviņas sievietes mira ar grūtniecību nesaistītu iemeslu dēļ, piemēram, gripas, diabēta vai HIV dēļ.

Šogad Latvijā no gripas mirušas divas grūtnieces. Viņas pret gripu nebija vakcinējušās.

Lai gan no 2013. līdz 2015.gadam, piemēram, no asiņošanas dzemdībās nomira piecas sievietes, šajā laikā kopumā 1193 sievietēm dzemdībās bija kāds apdraudējums. Kā atzīmēja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, tas nozīmē, ka ārsti spēj palīdzēt arī ļoti sarežģītās situācijās.

Bez jau minētā no šim 20 sievietēm trīs jaunās mātes nomira pirmajās dzemdībās, bet atlikušajām 17 tās bija atkārtotas dzemdības. Trīs ceturtdaļas jeb 15 sievietes nomirušas stacionārā, bet pārējās piecas – citur. Tāpat astoņas no šīm sievietēm grūtniecības laikā neapmeklēja veselības aprūpes speciālistu. Eksperti arī secinājuši, ka vairāk nekā pusei jeb 11 sievietēm bijušas sociālas problēmas.

Rezeberga atzīmēja, ka, lai gan astoņas no šīm sievietēm neapmeklēja ārstu grūtniecības laikā, viņas tomēr dzīvoja ģimenēs vai apmeklēja ģimenes ārstu, tomēr neviens tā arī nepajautāja, vai viņas apmeklē attiecīgās jomas speciālistu.

Eksperti ierosina valstij nodrošināt kontracepcijas līdzekļu pieejamību sociāli maznodrošinātajām sievietēm un sievietēm ar smagu sistemātisku patoloģiju, tai skaitā HIV pacientēm vai narkomānēm.

Reklāma
Reklāma

Tāpat tiek ierosināts nodrošināt grūtniecības aprūpes pakalpojumu pieejamību primārās aprūpes līmenī, tai skaitā primārās aprūpes komandā iesaistot vecmātes.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.