No vīlām līdz “Džanni Skiki” 0
Latvijas Nacionālajā operā (LNO) pirmizrādi piedzīvojušas Džakomo Pučīni divas operas – “Vīlas” un “Džanni Skiki”. Šī sezona LNO norit Džakomo Pučīni zīmē, kuras vainagojums būs operas festivāls ar devīzi “Viva Puccini”.
“Vīlas” ir slavenā komponista ļoti maz spēlētā pirmā opera, kas arī Latvijā nu iestudēta pirmo reizi, bet “Džanni Skiki”– meistara priekšpēdējā opera – LNO piedzīvos atjaunojumu.
Jaunais uzvedums ir iespēja vienā vakarā iepazīt Džakomo Pučīni agrīno un vēlīno daiļradi. “Vīlas” ir komponista vienīgā opera, kurā līdzās viņam raksturīgajai melodrāmai parādās arī pārdabiskās pasaules tēli, savukārt “Džanni Skiki” ir vienīgā komiskā opera viņa daiļradē. Vienā vakarā parādītas divas šīs operas ir visai oriģināla kombinācija, ko vismaz Eiropā līdz šim neviens operteātris nav mēģinājis darīt.
“Vīlas” Dž. Pučīni 1883. gadā radīja viencēlienu konkursam. Taču augstā žūrija šo darbu nenovērtēja, jo jaunais skaņradis to bija iesniedzis ārkārtīgi sliktā rokrakstā un sacerētu lielā steigā. Tomēr Pučīni draugi apmaksāja pirmo uzvedumu Milānas teātrī 1884. gadā, un partitūru publicēja izdevējs Rikordi. 1892. gadā Hamburgā to diriģēja slavenais Gustavs Mālers. Darbs stāsta par Annu un viņas līgavaini Robertu, kas dodas uz Maincu pēc tēvoča mantojuma, taču nonāk kurtizānes apskāvienos. Anna tikmēr nomirst un vēlāk kopā ar citiem pieviltu sieviešu gariem – vīlām – atriebjas neuzticīgajam līgavainim Rikardo. Šā varoņa tēlā pirmo reizi LNO viesojās amerikāņu tenors, vairāku starptautisku konkursu laureāts Ēriks Fennels, kurš dziedājis vadošās tenora partijas Ziemeļamerikas lielākajos teātros. Sešas sezonas bijis Ņujorkas pilsētas operas solists. Te, Rīgā, viņš pirmoreiz satikās uz skatuves partnerībā ar Vācijā muzicējošo latviešu operdīvu Ingu Kalnu, kuru nupat dzirdējām titullomā Artura Maskata operā “Valentīna” un kuras radošajā biogrāfijā Anna ienāks pirmo reizi. “Sižets ar vīlām, protams, šķiet bezgala vecmodīgs,” saka operdīva, “nu kurš gan mūsdienās mirst nelaimīgā mīlestībā lauztas sirds dēļ! Lielākās muļķības, vai ne? Taču sižets radīts vēl pirms lielā feminisma uzplaukuma. Mīļās dāmas, neaizmirsīsim, ka mēs drīkstam vēlēt tikai kādus simt gadus! Tolaik, kad šis sižets vēl bija aktuāls, sievietei nebija nekādu tiesību, vispirms viņa atradās tēva, pēc izprecināšanas – vīra varā. Un, tikai nokļūstot atraitnes kārtā, varēja būt pati sava likteņa lēmēja… Lai pavērtu vēl kādu mūsdienās aktuālu slāni, jābūt režisoram ar tādu fantāziju, ambīcijām un drosmi domāt absurdas lietas kā iestudētājam Viesturam Kairišam. Senais sižets ir kā skatuves dekorācija, aiz kuras jāspēj aiziet un paskatīties, no kā tā taisīta… Un Viesturam Kairišam piemīt spēja it kā palūkoties uz notikumiem “no stūra”. Tāpēc mums pie šī darba ir ārkārtīgi interesanti strādāt.” “Vīlās” būs arī baleta numuri, kas nav nekas īpašs, taču, kā intrigas labad atklāj režisors Viesturs Kairišs, balerīnas nebūs profesionālas dejotājas, bet daža laba sabiedrībā pazīstama personība… Operā vairāki slāņi dažādās toņkārtās, arī tēmas, piemēram, pat tāda – nomirt, lai atriebtos, stāsta uzveduma iestudētājs.
“Džanni Skiki” skatītāji pirmo reizi iepazina “Triptiha” pirmizrādē Ņujorkas Metropolitēna operā 1918. gadā. Panākumi aizēnoja pārējās divas daļas – “Apmetni” un “Māsu Andželiku” – ne vien Ņujorkā, bet arī Romā un Londonā. Opernami sāka interesēties par iespēju iestudēt tikai “Džanni Skiki”, lai gan sākotnēji Pučīni uzstāja, ka visas daļas noteikti izrādāmas kopā, taču vēlāk negribīgi piekāpās. Mūsu LNO viss “Triptihs” bija skatāms 2010. gadā Viestura Kairiša un Ievas Jurjānes iestudējumā.
Iedvesma pēdējās un slavenākās “Triptiha” daļas – “Džanni Skiki” – sižetam ņemta no Dantes “Dievišķās komēdijas”. Astotajā elles lokā mūžīgo sodu izcieš krāpnieki, blēži un viltotāji, starp viņiem – arī Džanni Skiki, kurš sev par labu viltojis Buozo Donati testamentu. Kādu attaisnojumu var rast šim grēkam, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem noziegumiem dzīvē? Titullomas atveidotājs Armands Siliņš savam varonim tādu nemaz nemeklē: “Drīzāk par savām nelietībām jātaisnojas visiem pārējiem Skiki radiem…”
Uzveduma muzikālās daļas vadītājs Modests Pitrens, diriģents Jānis Liepiņš, režisors Viesturs Kairišs scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne. Lomās Anna – Inga Kalna, Evija Martinsone, Roberto – Ēriks Fennels, Raimonds Bramanis, Džanni Skiki – Kosma Ranuers, Armands Siliņš, Laureta – Inga Šļubovska, Laura Perešivana.
