No viena produkta vairāki ēdieni – Raimonda Zommera ieteikumi ēdienu pagatavošanai mājās 0
Veselības apsvērumu dēļ cilvēki arvien vairāk laika pavada mājās un ir aicināti lieku reizi neatrasties publiskās vietās veselības apdraudējuma dēļ. “Ko un kā ģimenei gardi un efektīvi pagatavot mājās?” kļūst arvien svarīgāks jautājums.
Turklāt – tā, lai ietaupītu naudu un izmantotu visus produktus, kas mājās ir, neveidojot pārtikas pārpalikumus. Latvijā labākais šefpavārs un “Maxima Latvija” vēstnesis Raimonds Zommers piedāvā dažādus trikus un padomus ēdiena efektīvai un ekonomiskai izmantošanai.
1. Ko var pagatavot, maksimāli izmantojot vienu produktu?
Mēs bieži aizmirstam, cik daudz var pagatavot no viena produkta. Turklāt, izmantojot visu, mēs maksimāli iegūstam arī visas uzturvielas, ko produkts mums var sniegt.
Kartupeļi ir viens no superdārzeņiem, ko visbiežāk lietojam uzturā un paraduma pēc to vienmēr gatavojam vienādi – nomizojam un vai nu cepam vai vārām. Taču, ticiet man, labi nomazgāts un sacepts krāsnī ar mizu tas garšo lieliski.
Protams, pavasarī vai konkrētām kartupeļu šķirnēm miza var būt bieza, bet to pēc gatavošanas var nomizot. Kartupeļiem vienmēr ir jābūt mājās – kartupelis ir izcili piemērots neiedomājami daudz ēdieniem – salātiem, pankūkām, sautējumiem, zupām, gan buljona, gan biezzupām, pat desertiem.
Ja mājās ir kartupeļi, sāls, garšvielas un daži citi dārzeņi, jau var variēt ar dažādu ēdienu pagatavošanu. Tāpat arī ar maizi – visi to lietojam un lielākoties paliek kāda šķēle pāri, kas sakalst un tiek izmesta miskastē.
Mans ieteikums ir glabāt maizi ledusskapī, tā ilgāk paliks svaiga. Taču, ja maize jau sakaltusi, to var gan samalt rīvmaizē vai ieblendēt kādā biezzupā. Ticiet man, tas veidos labu garšas buķeti. Tāpat mūsu platuma grādos daudz lietojam zivis un gaļu, un plašais sortiments veikalos ļauj nopirkt tieši tik, cik varam apēst, un uzreiz uzmest uz pannas.
Laika un naudas ekonomija garantēta. Ja ir kādi gaļas atgriezumi no cīpslām, tos var salikt traukos un ielikt saldētavā. Kad nepieciešams, saldēto gaļu var izmantot gan buljona pagatavošanai, gan kā pildījumu pankūkām.
2. Cik jāpērk un kā izrēķināt nepieciešamo produktu daudzumu vienam cilvēkam?
Kurš gan dzīvē nav “grēkojis”, vienai maltītei četriem cilvēkiem uzvārot teju kilogramu rīsu un kotletēm nopērkot kilogramu maltās gaļas. Pēc tam pāri palikušie makaroni un kotletes tiek ēstas nedēļu vai izmestas miskastē. Lai lieki netērētu neko, tai skaitā ne laiku, ne naudu, rēķināt ir pats svarīgākais dzīvē.
Kā “Maxima Latvija” vēstnesis es visiem vienmēr droši saku – “Pārstājiet pārmaksāt par produktiem!”. Ja viens un tas pats krējums vienā veikalā ir dārgāks, nekā citā, vai tad tas nozīmē, ka dārgākais ir kvalitatīvāks? Nu nē taču – savā plašajā pavāra pieredzē nekad to neesmu novērojis.
Taču, kas nav mazsvarīgi, ekonomiskā pārtikas produktu iegādē noderīgi ir arī sekot vadlīnijām, cik viens cilvēks vidēji var apēst. Protams, katram tas ir individuāli, taču te būs daži piemēri, kā veikalā nopirkt vajadzīgo daudzumu produktu, lai nekas nepaliktu pāri vai arī – nepietrūktu.
Pirmkārt, pamatproduktiem vajadzētu būt 120g. Ideāli, ja tie ir kukurūza, kartupeļi vai pupiņas, kurām pārlieta ir 50ml mērces. Neizklausās daudz, bet labāk apēst 120 gramu tiešām kvalitatīva produkta, nevis 500 gramu ēdiena, kas neko nedod uzturvielu ziņā un vēl satur daudz ūdens.
Savukārt, gaļu uz vienu cilvēku vajadzētu vidēji rēķināt 300 gramus. Kungiem un cilvēkiem, kam ikdienā ir daudz fiziskas slodzes, tas var būt vairāk. Taču dāmām, cilvēkiem, kas gaļu neēd bieži, 300 grami var būt par daudz. Pirms pamatēdiena gan vajadzētu apēst arī kādus 200 gramus zupas vai svaigos salātus.
Piemērs citam ēdienam – gatavojot tunča steiku ar rīsiem un svaigiem dārzeņiem, optimāli ir rēķināt vienai personai 300 gramus tunča, 100 gramus rīsu un 200 gramus dažādu svaigo dārzeņu. Taču, ja tomēr produkti nopirkti par daudz, atcerieties, ka gaļu un dārzeņus droši var uzglabāt saldētavā.
Ja paliek pāri jau pagatavotie ēdieni un negribas trīs dienas ēst vienu un to pašu, droši varat pielikt jaunas garšvielas un sastāvdaļas un pamatēdienu sacept cepeškrāsnī vai uz pannas.
3. Ko pagatavot no dažādiem produktu atlikumiem mājās?
Šis ir mans mīļākais temats, jo patiesībā šis ir ļoti radošs process – izdomāt, ko pagatavot no dažādiem mājās atrodamiem produktiem. Ikvienam mājās aizķeras kāds konservs, tomāts, burkāns un kartupelis. Vēl atrodas pieliekamajā makaroni, rīsi vai kāda maizes šķēle – šādi sīkumi kas visu laiku paliek nedaudz pāri.
Vispirms iesaku – sautējums! Visvieglāk uztaisīt pamata sautējuma mērci un – aidā – visu katlā un uz uguns. Nedaudz sarežģītāk mājās būs pagatavojama zupa, ja pašiem patīk gatavot buljonu.
Taču, ja ir izdoma, bet nav daudz laika, vienmēr laba izvēle būs krēmzupa no dažādiem dārzeņiem, kurai, pievienojot nedaudz sviesta vai uz pannas apgrauzdētas sēkliņas, sanāks ļoti garda maltīte.
Ekonomēt un izvēlēties produktus nepārmaksājot nozīmē dzīvot radoši! Lai labi garšo un lai visiem laba veselība!
