No viena maza mezgliņa… mioma 0
Ja katrai trešajai vai ceturtajai sievietei, kā to apgalvo ārsti, ir mioma, vai vienmēr tā ir slimība? Hormonu svārstības katra cikla laikā taču ir visām!
Hormonu iedvesmota
Dzemdes mioma jeb fibromioma ir biežāk sastopamais labdabīgais audzējs 35 – 50 gadus vecām sievietēm. Lai gan tā ir īpaša problēma premenopauzes periodā, mioma nav retums arī jaunākām, kuras vēl tikai plāno grūtniecību.
Labdabīgais audzējs no muskuļaudiem (saistaudiem) veidojas dzemdes šūnu spontānas un aktīvas dalīšanās dēļ. Iemesli joprojām nav īsti skaidri, bet ir zināms, ka mioma ir saistīta ar paaugstinātu estrogēnu daudzumu. Šie hormoni stimulē miomas augšanu, bet progesteronam ir pilnīgi pretējs efekts.
Tas gan nenozīmē, ka normāls dzimumhormonu līdzsvars izslēdz miomas risku. Estrogēnu izmaiņas dzemdē neietekmē vai ļoti maz ietekmē hormonu līmeni asinīs.
Noteicošs miomas rašanās faktors ir iedzimtība plus asins mikrocirkulācijas traucējumi. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Matule uzskata, ka šos mezgliņus provocē arī ilgstoši sēdošs darbs, pastāvīgs stress un… maz seksa!
D. Matules viedokli atbalsta Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete, jo novērots, ka sievietēm, kurām nav dzimumattiecību, grūtniecības un laktācijas, miomas un citi reproduktīvās sistēmas veselības traucējumi ir daudz biežāk.
Tā kā nav precīzi zināms, kas tieši izraisa miomas, nav arī skaidrs, kādēļ notiek mezgliņu augšana vai samazināšanās.
Asiņošana un sāpes
Mioma nav tikai labdabīgs veidojums dzemdē. D. Matule skaidro, ka tā izraisa stipras sāpes un pārmērīgu asiņošanu, īpaši mēnešreižu laikā, tāpēc rodas nopietna dzelzs deficīta anēmija – samazinās sarkano asins šūnu skaits.
Spēcīga asiņošana ir galvenais dzemdes miomas simptoms, turklāt – arī menstruālā cikla starplaikā, kad asinis ir košākas, var būt ar recekļiem.
Sāpes jūtamas ne vien lejasdaļā, bet izstaro arī uz citām ķermeņa dalām. Ir spiediens vēderā, palielinās urinēšanas biežums. Mioma var būt neauglības iemesls.
Tikai aptuveni trešdaļa miomu ir pietiekami lielas, lai būtu diagnosticējamas ginekoloģiskajā apskatē. Turklāt lielākajai daļai pacienšu nav nekādu simptomu, tādēļ nav nepieciešama ārstēšana. Dažkārt pirmās pazīmes parādās vien tad, kad mioma jau ir krietni izaugusi. Tādēļ katrai sievietei regulāras vizītes pie ginekologa vismaz reizi gadā ir ļoti vēlamas.
Lai gan sonogrāfijas izmeklējumos miomas ir skaidri redzamas, pēc attēla vien nevar konstatēt veidojuma dabu, jo labdabīgā mioma ļoti līdzinās ļaundabīgajai sarkomai.
Menopauze izārstē
Visbiežāk miomas ir nelielas un simptomi nav tik smagi, lai meklētu medicīnisko palīdzību, tomēr reizēm mezgliņi strauji aug un rada komplikācijas, tādēļ tie obligāti ir jāārstē vai pat jāoperē. Lieli miomas mezgli var kļūt par neauglības, spontāno abortu un priekšlaicīgu dzemdību iemeslu.
Ārstēšanas metodi var izvēlēties pati sieviete, izņemot gadījumus, kad nav citu variantu, kā vien ķirurģiska iejaukšanās. Miomas iespējams izoperēt ļoti saudzīgi – ar laparoskopijas metodi, veicot nelielu iegriezumu vēdera priekšējā sieniņā.
– Protams, dzemdes operācija sievietei ir liela psiholoģiska trauma, tāpēc, ja iespējams, ķirurgi vispirms likvidē tikai lielākos mezglus. Tomēr ir gadījumi, kad nepieciešams izņemt visu dzemdi. Šādām sievietēm menopauze sākas dažus gadus ātrāk, – skaidro D. Matule.
Arī N. Lietuviete nav tik saudzīga, jo viņai ir savi argumenti:
– Šis audzējs var tā palielināties, ka atkarībā no lokalizācijas deformē dzemdi un spēj nospiest visus mazā iegurņa asinsvadus, radot trombozes risku. Diemžēl no miomas arī mirst, tāpēc neuzskatu, ka galējā situācijā dzemde noteikti jāsaglabā.
Pat ja mioma nerada sūdzības, tās augšanas tendence ir rūpīgi jānovēro. Ja mezgls ir neliels, tas samazinās gan reizē ar hormonu līdzsvara izmaiņām grūtniecības un krūts barošanas laikā, gan ar zālēm. Uzlabojums ir pamanāms ne ātrāk kā pēc trīs mēnešu ārstniecības kursa.
D. Matule piebilst, ka miomu mēdz izārstēt… menopauze. To apliecināja vienīgie nesen pieejamie hormonu preparāti (supresanti), kas samazināja asiņošanu un nomāca olnīcu darbību, mākslīgi izraisot menopauzi. Šādos apstākļos mezgliņu augšana samazinājās un vajadzības gadījumā varēja izmantot saudzīgākas ķirurģiskās operācijas. Šobrīd pieejami jaunākas paaudzes medikamenti.
Asiņaini izdalījumi menopauzē gan ir nopietns trauksmes signāls.
– Neatlieciet grūtniecību! Arī tā glābj no miomas, – iesaka N. Lietuviete. Pirms dzemdībām mezgliņu izņemšana nav obligāta, taču tie liecina par hormonāliem traucējumiem. Ja mioma ir konstatēta, bet grūtniecības vēl nav, tās iestāšanās varbūtība krietni samazinās, turklāt palielinās dzemdes izturības risks.
PADOMI Ginekologs jāapmeklē, ja ir: • nepārejošas sāpes vēdera lejasdaļā, • smagas vai ļoti sāpīgas mēnešreizes, • smērēšanās vai asiņošana starp mēnešreizēm, • sāpes dzimumakta laikā, • grūtības iztukšot urīnpūsli, • vēdera izejas traucējumi. Nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība, ja ir smaga vagināla asiņošana vai asas, pēkšņas sāpes vēdera lejasdaļā.
|
