No viena ģimenes ārsta pie cita 0
“No savas pirmās ģimenes ārstes aizgāju prom tāpēc, ka viņa mani pierunāja iegādāties dārgu selēna preparātu, kuru, kā izrādījās, aptiekā varēja nopirkt desmit reizes lētāk.
Otrā ģimenes ārste mani apmierināja, bet viņa aizgāja dekrētā un mani pārreģistrēja pie daktera, kas pieņemšanas laikā nemitīgi kaut ko rakstīja, turklāt mani uzmanīgu darīja tas, ka atšķirībā no citiem ārstiem pie viņa kabineta durvīm nekad neveidojās rindas. Nomainīju vēl dažus viņa amata brāļus, kamēr atradu ārsti, ar kuru esmu apmierināta,” stāsta rīdziniece Gunta (54).
Lai gan Nacionālajā veselības dienestā (NVD) ziņas par pacientu “migrāciju” un tās iemesliem neapkopo, salīdzinot ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pacientu skaitu pagājušā gada četros mēnešos, redzams, ka šajā periodā vieni ģimenes ārsti zaudējuši, bet citi ieguvuši vidēji 10 – 20 pacientus, taču bijušas prakses, kuras pametuši 80 un pat 150 pacienti.
NVD pārstāve Laura Lapiņa norāda, ka, mainot ģimenes ārstu, pacientam par savu nodomu nav jāziņo ne iepriekšējam ģimenes ārstam, ne NVD un nav arī jāpaskaidro savas rīcības iemesls. Turklāt ikviens to var darīt tik bieži, cik vien vēlas. Atliek tikai izvēlēties citu ārstu, kurš sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, un noslēgt ar viņu rakstisku vie- nošanos.
Taču – ko darīt, ja esošā ģimenes ārsta darbs neapmierina, bet tuvākajā apkārtnē cita ģimenes ārsta nemaz nav?
“Ar sūdzībām par ārstēšanas kvalitāti un ģimenes ārsta darba organizāciju var vērsties Veselības inspekcijā (VI). Ja fakti apstiprinās un ģimenes ārsts nepilda savas līgumā noteiktās saistības, Nacionālais veselības dienests var atteikties pagarināt līgumu un uz brīvo prakses vietu tiks izsludināts konkurss,” skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Pērn gan bijis tikai viens šāds gadījums.
Savukārt VI ik gadu saņem 50 – 55 sūdzības par ģimenes ārstu darbu. 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos jau 49. Apmēram sestā daļa no tām tiek atzītas par pamatotām. “Iedzīvotāji visbiežāk sūdzas par to, ka nepieciešamības gadījumā nevar piekļūt pie sava ģimenes ārsta, ka ārsts nav laikus nosūtījis pie speciālista vai uz izmeklējumiem, darbnespējas gadījumos,” pastāstīja inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītāja Valentīna Berga. Visvairāk sūdzību par ģimenes ārstu darbu saņemtas no Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem. Lauku iedzīvotāji, īpaši no Latgales, sūdzas ļoti reti. Arī kolektīvas sūdzības par kādu ģimenes ārstu neesot saņemtas. Saņemot sūdzību, inspekcijas darbinieki izpēta visus dokumentus par sūdzības iesniedzēja ārstēšanu divu gadu garumā, turklāt ne tikai ģimenes ārsta praksē, bet arī citās ārstniecības iestādēs. Pēc tam notiek tikšanās ar pašu ģimenes ārstu, lai uzklausītu viņa viedokli.
“Ja sūdzība ir pamatota un pārkāpumā saskatāmas ārsta nolaidības vai neprofesionālas rīcības pazīmes, lieta tiek nodota prokuratūrai, bet vieglāku pārkāpumu gadījumā ārsts saņem administratīvu sodu,” skaidro Valentīna Berga.
Fakti Ģimenes ārstam, kas strādā pacienta dzīvesvietas teritorijā, jaunais pacients savā praksē jāreģistrē obligāti. Drīkst atteikt tikai divos gadījumos – ja pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus viņa darbības pamatteritorijas vai arī pacientu sarakstā jau ir 2000 reģistrētu pacientu vai 900 bērnu. No savu pacientu bērnu, sievas vai vīra reģistrēšanas atteikties nedrīkst. Ja ģimenes ārsts vecuma, slimības vai kādu citu iemeslu dēļ pārtrauc darbu (aizejot pensijā vai mainot savu prakses vietu), viņam nav pienākums informēt par to savus pacientus. Pacientus, kuri sešu mēnešu laikā sev neizvēlas jaunu dakteri, NVD automātiski reģistrē pie tā ģimenes ārsta, kas pārņēmis aizgājušā kolēģa praksi. Pacients to, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts, var pārbaudīt interneta vietnē latvija.lv. Lai noskaidrotu, kuri ģimenes ārsti ir līgumattiecībās ar valsti, kādas apdzīvotās vietas atrodas viņu darbības zonā un vai var piereģistrēties, jāielūkojas NVD mājas lapā vmnvd.gov.lv vai jāzvana pa bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17). |
