No vēsturnieka līdz medmāsai – kas motivē dažādu nozaru speciālistus iesaistīties Zemessardzē? 12
Pieņemot lēmumu par dienestu Zemessardzē, cilvēkus vada dažādi dzinuļi. Viens iesaistās ar mērķi stiprināt savu fizisko sagatavotību, otrs seko dzimtas tradīcijām, vēl kāds cits izjūt patriotisku aicinājumu – vēlmi sargāt savu dzimteni.
Tomēr vēl joprojām daudziem ir maldīgs priekšstats par to, ka dienests prasa visu brīvo laiku un ka to nav iespējams apvienot ar pamatdarbu, studijām vai ģimenes dzīvi. Katru gadu Zemessardzē iesaistās aizvien dažādāku profesiju pārstāvji, kuri savu brīvo laiku ir nolēmuši veltīt valsts aizsardzībai.
Vairāk par to, kas pamudinājis iesaistīties dienestā un kā tas tiek apvienots ar ikdienas gaitām, stāsta 3 zemessargi, kas dienē dažādās Latvijas vietās.
Lūdzu, pastāstiet, ar ko nodarbojaties ikdienā!
Evita Vikmane (Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 13. kājnieku bataljona zemessardze): Strādāju telekomunikāciju un IT uzņēmumā par projektu vadītāju. Projektu vadītājam daudz darba jāpavada komunikācijā ar savu komandu, plānojot darbus un vērtējot paveikto, lai noteiktā laikā izpildītu paredzēto. Paralēli strādāju Bērnu uzticības tālrunī par psihologu-konsultantu, palīdzot bērniem un vecākiem dažādās krīzes situācijas.
Artūrs Tukišs (Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 46. kājnieku bataljona zemessargs): Ikdienā strādāju Ventspils muzejā un esmu Piejūras brīvdabas muzeja vadītājs. Esmu ieguvis vēstures maģistra izglītību un strādāju savā specialitātē. Muzejā strādāju jau vairāk nekā 10 gadus, un šis darbs ir aizraujošs – katra diena ir citādāka, nav rutīnas. Līdzīgi tas ir arī Zemessardzē, kur katra diena ir atšķirīga ar dažādiem uzdevumiem, izaicinājumiem un sevis pārvarēšanu.
Krista Līcīte (Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessardze): Jau kopš 2013. gada esmu Vidzemes slimnīcas traumatoloģijas nodaļas māsa, tāpat strādāju arī Traumatoloģijas un ortopēdijas centrā. Brīvo laiku izmantoju, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā – spēlēju frisbiju, esmu piedalījusies gan Latvijas, gan Eiropas čempionātos, 2020. gadā Eiropas čempionātā Dānijā izcīnīju 6. vietu.
Cik ilgi esat daļa no Zemessardzes?
Evita: Domas par pievienošanos Zemessardzei man radās salīdzinoši nesen, dienēju nepilnu gadu.
Artūrs: Savu saistību ar militārām lietām esmu uzsācis ar Jaunsardzi, vēlāk studiju gados turpināju Studentu militārajā apmācībā un tad iestājos Zemessardzē, kur man rit jau 13. gads. Kopumā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem esmu 17 gadus.
Krista: Zemessardzē iestājos 2019. gadā, kad mani uzrunāja kolēģe, kurai Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljons bija otrā darba vieta. Tad tieši tika veidota Medicīnas rota. Ilgi nedomājot, piekritu, jo ikdienas darbs slimnīcā jau bija kļuvis par rutīnu, vēlējos savas zināšanas papildināt citādāk.
Kāpēc izlēmāt pievienoties Zemessardzei?
Evita: Darbavietā es strādāju komandā ar vairākiem cilvēkiem, kas ir Zemessardzē. Es augstu vērtēju to cilvēku personības iezīmes un darba spējas, es dzirdu stāstus, piedzīvoto no Zemessardzes mācībām, es redzu to aizrautību, ar kādu viņi katru reizi dodas uz mācībām, jo zina, ka priekšā viņus sagaida vēl viena aizraujoša nedēļas nogale. Un tad vienu dienu es saņēmu aicinājumu no kolēģiem pievienoties Zemessardzei.
Kad man šo piedāvājumu izteica, es pat sākotnēji to noliedzu, jo, ko gan es kā sieviete tur darīšu, bet šis izteiktais aicinājums pievienoties tā arī turpināja nodarbināt manu prātu. Kaut kas tomēr mani tajā uzrunāja, pat sākotnēji pasakot nē. Gāja dienas, nedēļas un pat mēneši līdz vienā dienā es organizēju Zemessardzes pārstāvju un kolēģu zemessargu intervijas mūsu uzņēmumā, lai padalītos ar pieredzi un tādējādi aicinātu arī citus pievienoties Zemessardzei.
Tad nu pēc šīs intervijas es sajutu, ka es tomēr vēlos pievienoties, ka arī man tur būs vieta, ka arī es varu dot Zemessardzei savu ieguldījumu, ka es gribu darīt kaut ko nozīmīgu. Tā nu vienā dienā es atradu savu tuvāko Zemessardzes bataljonu un devos iesniegt dokumentus. Esmu priecīga par pievienošanos un ne mirkli neesmu nožēlojusi savu izvēli.
Artūrs: Pēc Jaunsardzes pabeigšanas, studējot Rīgā, radās iespēja turpināt apgūt militārās zināšanas Studentu militārajā apmācībā. Esmu ieguvis kaprāļa dienesta pakāpi. Pabeidzot studijas augstskolā un atgriežoties Ventspilī, turpināju dienestu Zemessardzes 46. kājnieku bataljonā, kur esmu arī šobrīd.
Krista: Kopš bērnības zināju, ka Valmierā ir “karaspēku daļa” – tā vecāki to sauca, bet neko vairāk nezināju. Kad kolēģe, aicinot uz Zemessardzi, stāstīja par iespējām mācīties, kā arī izskaidroja kompensācijas sistēmu, man tā šķita izcila iespēja – es varu mācīties, un man par to samaksā.
Un tad jau, protams, kad tajā visā esi “iekšā”, tad saproti, kādu darbu dari valsts labā. Ceremonijas, kad skan valsts himna, ir tas brīdis, kad saproti – jā, esmu pareizā vietā, jo ar savām zināšanām varēšu stiprināt savas valsts aizsardzību.
Kā jūs raksturotu ikdienu Zemessardzē? Kā vērtējat izaugsmes iespējas dienestā?
Evita: Es Zemessardzē darbojos kā civilmilitārās sadarbības speciālists, kur man noder civilajā dzīvē iegūtās zināšanas un prasmes. Savā neilgajā Zemessardzes dienestā man ir bijusi iespēja piedalīties jau vairākās savas jomas apmācībās, militārajās mācībās NAMEJS un bija iespēja sadarboties arī ar NATO sabiedroto spēku karavīriem, nodrošinot savstarpēju pieredzes apmaiņu. Tā kā esmu vēl pavisam jauns zemessargs, tad ļoti iespējams, ka man vēl tikai priekšā dalība kāda valstiski svarīga notikuma atbalstīšanā.
Par izaugsmi runājot, visiem zemessargiem sākotnēji ir jāapgūst pamatiemaņas, kas ir sava veida pārbaudījums tam, vai tiešām ir izdarīta pareizā izvēle un vai cilvēks būs gatavs turēt doto zvērestu darboties savas valsts labā. Kad pamatapmācība ir apgūta, tad seko iespēja izvēlēties specializāciju, un jāatzīst, ka Zemessardze piedāvā plašas izaugsmes iespējas. Tiek vērtētas katra cilvēka individuālās iemaņas, prasmes un vēlme darboties kādā noteiktā specialitātē.
Artūrs: Dienesta laikā tu nepārtraukti pilnveido sevi, iegūsti jaunas un atsvaidzini jau esošās zināšanas, apmainies ar pieredzi gan ar citiem bataljona zemessargiem, gan arī starptautiski lielo mācību ietvaros, kā arī sniedz atbalstu dažādām valsts institūcijām. Pēdējos gados ļoti strauji attīstās dažādu specialitāšu apmācība, zināšanas, ko tu iegūsti, pateicoties labi sagatavotajiem un pieredzi bagātajiem profesionāla dienesta instruktoriem un virsniekiem.
Krista: Mums Medicīnas rotā notiek individuālas mācības, kurās mācāmies algoritmu, pēc kura tiek izmeklēts cietušais, mācāmies šūt un lielajās mācībās attīstām zināšanas, izspēlējot dažādas situācijas, piemēram, ar daudz cietušajiem vienlaicīgi. Tāpat reizi gadā ir mācības kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kurās izspēlējam cietušo nodošanu NMPD un pārvešanu uz slimnīcām.
Papildus sevis izglītošanai apmācām arī jaunos zemessargus sniegt pirmo palīdzību un paplašināto pirmo palīdzību. Ir arī gada lielās mācībās. Kurpretim ikdienā ir mazie pasākumi – šaušanas, spridzināšanas, visas paaugstinātas bīstamības apmācības, kurās nepieciešama mediķa klātbūtne. Par izaugsmes iespējām es pašlaik nedomāju, jo dienests ir papildu nodarbe manai ikdienai, un tas nav mērķis, uz ko tiecos. Bet tas, ka zināšanas tiek papildinātas ļoti daudz, tas gan ir zelta vērtē – tas ir tas, ko mums neviens nevar atņemt.
Vai jūsu pamatnodarbošanās palīdz dienesta gaitās? Kā apvienojat šīs divas nodarbes – darbu un dienestu?
Evita: Manas iemaņas un zināšanas, kas iegūtas, strādājot telekomunikāciju uzņēmumā par projektu vadītāju, palīdz organizēt Zemessardzē uzdotos uzdevumus. Es spēju iepriekš izplānot darbus un raudzīties, lai uzdevumi tiktu izpildīti laikā un vajadzīgajā kvalitātē. Šī spēja plānot ir sava veida disciplīna, ko prasa arī Zemessardze. Savukārt psiholoģiskās konsultēšanas prasmes man noder komunikācijā ar cilvēkiem, kad ir jāstāsta par Zemessardzes uzdevumiem un mācību pasākumiem.
Apvienot pamatdarbu un dienestu ir iespējams, jo dienests Zemessardzē pamatā notiek brīvdienās. Vienlaikus mans uzņēmums atbalsta dalību Zemessardzes mācībās, piešķirot man gadā papildu 5 brīvdienas Zemessardzes mācību apmeklējumam. Kad jūti, ka uzņēmuma vadība šo atbalsta, tad tas ir kā papildus motivējošs faktors tajā darboties.
Artūrs: Mans darba devējs ir ļoti pretimnākošs un atbalsta manas gaitas Zemessardzē. Pamatā cenšos piedalīties visās apmācībās, uz kurām tieku aicināts. Vairāk gan tiek ietekmēta ģimenes dzīve, jo nereti sanāk nedēļas nogalēs būt poligonos, līdz ar to darbu nomaina poligons, nevis atpūta ar ģimeni. Bet ģimene ir saprotoša, visam ir jāatrod savs laiks un balanss.
Krista: Domāju, ka mediķa darbs ir vistiešāk saistīts ar dienestu Medicīnas rotā, atšķirība ir tajā, ka traumas, kuras mācāmies aprūpēt, ir citādākas – smagākas. Bet kopums ir viens un jau atstrādāts – vēlme palīdzēt cietušajiem un nebaidīties to darīt, kā arī veikt dažādas manipulācijas.
Lai apvienotu darbu ar Zemessardzi, ir jāieplāno brīva diena, kad būs Zemessardzes mācības. Nu jau arī Medicīnas rota ir uzņēmusi lielus “apgriezienus”, viss gads ir pilns ar mācībām. No vienas puses tas ir forši, bet no otras – tas ir jāspēj saplānot.
Ko Jūs ieteiktu tiem, kuri šaubās, ka dienestu nevarēs apvienot ar darbu, studijām, ģimenes dzīvi un hobijiem?
Evita: Ja ir vēlēšanās, tad var gandrīz visu. Vajag tikai izplānot gan darbošanos dienestā, gan laiku ģimenei un hobijiem. Jā, būs nedēļas nogales, kad būsiet prom no ģimenes, bet, ja atgriezīsieties no mācībām apmierināts, tad līdzcilvēki būs tikai ieguvēji. Galvenais nav tajā, ka katru vakaru esat ar ģimeni, bet gan tajā, cik kvalitatīvs ir kopā pavadītais laiks. Darbošanās Zemessardzē nenotiek visas brīvdienas, tādēļ noteikti atradīsies laiks arī hobijiem. Jo vairāk darīsiet, jo vairāk izdarīsiet un vairāk iegūsiet!
Artūrs: Zemessardzi jau gandrīz var pieskaitīt pie hobijiem, tikai šis hobijs ir ļoti atbildīgs un izvēlei par labu tam ir jānobriest, to nevar darīt impulsīvi vadītu jūtu dēļ. Sirdī jābūt valsts patriotam un vēlmei iet, darīt un iegūt zināšanas, kas var noderēt visdažādākajās dzīves situācijās, arī civilajā dzīve. Ir jāprot ģimenes dzīvi un arī darbu sakārtot tā, lai neviens neciestu un visi būtu apmierināti – viss ir prioritātēs, laika plānošanā un dzimtenes mīlestībā.
Krista: Es uz šo lietu skatos tā – šeit ir jānāk tādiem cilvēkiem, kuriem tiešām interesē un kuri vēlas darboties Zemessardzē. Manuprāt, visu var apvienot, ja ir vēlme. Un tas tiešām ir brīnišķīgi, ka, es varu papildināt savas zināšanas, dalīties savā pieredzē ar jaunajiem zemessargiem, kā arī saņemt par to kompensāciju, kas vēl ir kā papildu bonuss. Tādēļ es aicinu ikvienu, kurš ir gatavs apmeklēt mācības vairākas reizes gadā, stāties Zemessardzē!
Jau no pašiem pirmsākumiem Zemessardze ir bijusi brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums, kur savu aicinājumu ik gadu rod vairāki simti, pat tūkstoši vīriešu un sieviešu visā Latvijā. Ja vēlies uzzināt vēl vairāk par Zemessardzi vai pieteikties dienestam, ienāc www.esizemessargs.lv.
Zemessardze ir ar savu īpašu vēsturi un bagātām tradīcijām. Laika gaitā mainījušās paaudzes, mainījies zemessargu ekipējums, nodrošinājums, apmācības taktikas. Īpaši pēdējo gadu laikā Zemessardze ir strauji attīstījusies.
Tikai viena lieta, kas palikusi pārliecinoši nemainīga – dažāda vecuma, izglītības, profesiju pārstāvju vēlme stāties zem vienota – Latvijas karoga, ar vienotu mērķi sargāt Tēvzemes neatkarību un brīvību.
Tomēr sabiedrībā aizvien valda priekšstati par dienestu, kas nebūt neatbilst patiesībai.
Tāpēc Aizsardzības ministrija un Zemessardze kampaņas “Esi drošs, esi zemessargs” ietvaros aicina iepazīties ar informāciju par Zemessardzi, kā arī sazināties, izmantojot kampaņas vietnē norādīto kontaktinformāciju, lai uzdotu savus jautājumus par iespējām iesaistīties Zemessardzē.
