No Ventspils regate ceļo uz Rīgu 0
Šodien, 24.jūlijā, Rīgā redzami burukuģi un jahtas no visas pasaules, jo te četras dienas risinās ikgadējā regate “The Tall Ships Races”. Piektdien un sestdien tie pieejami publiskai apskatei pasažieru ostā un Andrejostas jahtklubā, svētdien regates Rīgas posmu noslēgs burukuģu parāde, tiem pošoties ceļā uz galamērķi Ščecinā, Polijā. Pa ceļam uz Rīgu daži burinieki viesojušies arī Ventspilī.
Regate “The Tall Ships Races”, kuras nosaukums ar gadiem mainījies, to savā gādībā pārņemot citiem sponsoriem, kā tradīcija sākusies jau 1956. gadā, kad Londonas advokāts Bernards Morgans rīkojis sacīkstes dažiem pasaulē atlikušajiem liela izmēra burukuģiem. Tās bijušas paredzētas kā atvadas burāšanas laikmetam, taču milzīgā publikas atzinība rosinājusi ideju šādas sacīkstes rīkot regulāri. Kopš tā laika regate notiek katru gadu dažādās pasaules vietās, un Rīga tās maršrutā iekļauta jau otro reizi. Pirmā regate Rīgā piestāja 2003. gadā.
Šā gada regate sākās 4. jūlijā Dānijas ostā Ārhusā, 17. jūlijā sasniedza Helsinkus (Somija) un no šodienas viesojas Rīgā, daļai kuģu iepriekš piestājot Ventspilī. Pēc tam burinieki dosies uz Ščecinu (Polijā), kur 6. augustā paredzēts regates noslēgums. Šis plaša mēroga sporta pasākums pulcē ap 120 burukuģu, četrus miljonus vērotāju un septiņus tūkstošus mācekļu, kas pārstāv vairāk nekā trīsdesmit dažādas tautības.
Iespēju pievienoties kuģu komandas sastāvam un apgūt burāšanas mākslu izmanto jaunieši no visas pasaules. Ostu pilsētām, kas regati uzņem, prasīts nodrošināt vismaz 25 jauniešu piedalīšanos kādā no posmiem, tādēļ to vidū šogad ap 60 latviešu, kuru dalību sponsorē Rīgas dome, Latvijas Burāšanas mācību asociācija un jauniešu vecāki. Lielbritānijas burinieks “Tenacious” aprīkots burātājiem ar īpašām vajadzībām, tā ka līdzvērtīgas iespējas gūt interesanto pieredzi piedāvā arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, arī kādai meitenei no Latvijas. Visvairāk latviešu kadetu ir Sanktpēterburgas kuģa “Mir” komandā – apkalpē, saimniecībā un kosmētiskā remonta veikšanā aktīvi piedalās 22 aizrautīgi jaunieši no dažādām Latvijas pilsētām. No tiem trīs savu dzīvi ar kuģošanu vēlas saistīt arī profesionālā līmenī – Laura, Kaspars un Dita ar labām sekmēm jau beiguši pirmo kursu Latvijas Jūras akadēmijā un priecājas par iespēju gūt pamata pieredzi burāšanā, kas noderēs otrajā kursā, kad praktiskās nodarbības sāksies arī studijās. Arī tiem, kas regatē piedalās tikai prieka pēc, tā devusi unikālus iespaidus, par ko glabāt labas atmiņas un stāstīt citiem. Mācekļiem ļauts izmēģināt savu prasmi visos kuģa apkalpes darbos pēc pašu vēlēšanās un drosmes. Par iecienītāko un patīkamāko darbu uz klāja mācekļi vienbalsīgi atzīst buru uzvilkšanu.
Arī uz vācu burinieka “Alexander von Humboldt II” klāja kopā ar citu tautību kadetiem darbojas 16 latvieši. Lielai daļai jauniešu šī ir pirmā burāšanas pieredze, taču ir arī daži, kas ar to aizraujas un kuģo regulāri, piemēram, zviedru māceklis Olle pievienojies regatei Helsinkos un dodas uz Rīgu, kur plāno kāpt uz savu vecāku burinieka klāja un kuģot tālāk uz Zviedriju. Burukuģa “Alexander von Humboldt II” stūrmanis Klauss Jakobsens stāsta, ka komanda šobrīd sasniegusi maksimālo atļauto cilvēku skaitu – 79, no kuriem 20 ir profesionāli jūrnieki, bet visi pārējie – apmācāmie. Klauss pats ir pensionējies kapteinis un regatē devies brīvprātīgi, lai piedalītos jauniešu izglītošanā, jo tas viņam sagādā īpašu prieku.
