No veltījuma simtgadei 0
Nacionālā skaņu ierakstu kompānija “Skani” Latvijas valsts simtgadei par godu laidusi klajā virkni nozīmīgu ieskaņojumu, kuru birumā izcelšu divus. Pirmais – Pētera Vaska albums “Lūgšana”.
Viens no retajiem Pētera Vaska darbu ierakstiem, kuru ne tikai ieskaņojuši, bet arī laiduši klajā latviešu mūziķi – lielākā daļa komponista autoralbumu līdz šim tapuši ārpus Latvijas.
Tas saistīts pirmkārt jau ar to, ka Vaska darbu notis izdod vācu izdevniecība “Schott”, kura veicina arī komponista opusu izpildīšanu un skanisku iemūžināšanu pasaules arēnā.
Latvijā tapusī “Lūgšana” ir komponista dāvinājums savai zemei un ļaudīm. Tiem, par kuriem viņš savā mūzikā runājis visvairāk un ar uzplēstu sirdi – par Latvijas sāpju ceļiem, ziemeļniecisko daiļumu un dabas trauslumu, par dvēseliskām vērtībām, kam mūžības pieskaņa, un par Visaugstāko.
Albumā ietverti skaņdarbi, kas sarakstīti gandrīz 40 gadu periodā, un, kā vēsta bukleta informācija, trīs no tiem – “Lūgšana mātei” (1978), “Laudate Dominum” (2016) un “Lūgšana Latvijai” (2016) te piedzīvo pirmatskaņojumu jaunās versijās, turklāt komponistam pašam klātesot.
“Lūgšana mātei” sarakstīta ar Imanta Ziedoņa tekstu un agrāk bija pazīstama ar nosaukumu “Kantāte sievietēm”. “Lūgšana Latvijai” tapusi ar Veltas Tomas dzeju, savukārt pārējos darbos izmantoti kanoniski sakrālie teksti. Mesa, kas pieredzējusi trīs pārveidus (2000, 2001, 2005), no versijas a cappella korim pārtapusi redakcijās ar ērģelēm un stīgu orķestri.
Albums kopumā izceļas ar žanrisku daudzveidību, vedot no gluži kameriskas noskaņas līdz episkam dramatismam vai himniskam apliecinājumam; no solo balss (dziedone Laura Teivāne) līdz korim (Valsts akadēmiskais koris “Latvija”) un daudzdimensionālam vokāli instrumentālam skanējumam (orķestris “Rīga” un Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais).
Nepilnas stundas laikā atklājas plašs izteiksmes spektrs, kas apliecina komponista spēju pārvaldīt formu un paust saturiski piesātinātus un emocionālus vēstījumus.
Latviskums – tā ir šīs mūzikas kvintesence,
kas atklājas caur pieskārieniem Latvijas pagātnes skaņražu mantojumam un sasaucas ar to – tikai te jau ir jauna pasaule, kas turpina Emīla Dārziņa jūtīgo vienkāršību, Jāzepa Vītola universālismu, Jāņa Mediņa dabiskumu mūzikas pulsācijā un orķestrācijā, Alfrēda Kalniņa kameriskumu un smalkumu, Jāņa Ivanova simfoniskās elpas klātbūtni un skaudrumu.
Tam pievienojas atskaņotājmākslinieku snieguma augstais līmenis un izcilā iejūta (vien kora dikcija pieviļ…).
Reiņa Zariņa ierakstus, tāpat kā koncertus, gaidu ar īpašu nepacietību, jo pianists nekad vēl nav licis vilties. Galvenokārt tāpēc, ka mākslinieka interpretācijās jūtams īpašs līdzsvars un piepildītība.
Reinis Zariņš uzbur pasauli, kur viss ir vienkop. Intelekts un emocijas. Iedziļināšanās un kristāldzidrs vieglums.
Tehniska perfekcija un domas spēks. Stingra arhitektonika un impulsīva brīvība. Nerunājot nemaz par īpašajām skāruma jeb toņveides (piesitiena) bagātīgajām niansēm. Albumā pianists piesaka gandrīz kontraversiālu komponistu pāri, kurus šķir gadsimti.
Tās ir divas dažādas pasaules: romantiskās mūzikas hrestomātiskā kvintesence Roberta Šūmaņa “Kreisleriānā” (1838) un Pētera Vaska bijušā audzēkņa Andra Dzenīša cikls “Astoņstūris. Epizodes un sonāte” (2015, veltīts Reinim Zariņam).
Sākumā tas šķiet nesavienojams komponistu tandēms. Un tomēr. E. T. A. Hofmaņa romāna varoņa, ideālistiskā kapelmeistara Kreislera gaitu līkloči, impulsīvā vēstījuma epizodes un mūzikā jūtamie Šūmaņa neprāta iedīgļi dīvainā kārtā sasaucas ar mūsdienu latviešu romantiskā avangardista Andra Dzenīša cikla kontrastējošajām impresijām.
“Astoņstūris” ietver astoņas savstarpēji pat it kā nesavienojamas miniatūras. Ciklu iesāk skaņdarbs “Elpot”, tad griezīgi skan cikādes, trokšņo dzenis, parādās Svētā Mehānika, ēnojas zaļas ēnas, skan latviešu romance, pavīd triptihs-ikona…
Brīvs fantāzijas lidojums, ko pianists uzbūvē un smalki izspēlē kā elegantu paradoksu. Spoža interpretācija. Izcils ieraksts. Un, kas īpaši iepriecina zinātkāru klausītāju, – ļoti kvalitatīvi un informatīvi piesātināti abu albumu bukletu teksti (tostarp intervijas), kuru autors ir Dāvis Eņģelis.
