Postošie skandāli 0
Bet, vēl atgriežoties politiskās vajāšanas sākumā, jāsaprot, ka, protams, arī Čārlija personiskajā dzīvē iesākās globālas pārmaiņas. Viņš un Polete izšķīrās neraksturīgi klusiņām, proti, izdarīja to Meksikā, tādējādi spējot izvairīties no kārtējā skaļā skandāla presē, kas šajā gadījumā bija svarīgi abiem. Lai gan, iespējams, to var izskaidrot arī ar to, ka visu aizēnoja notikumi Eiropā. Pēc tam kad Vācija bija uzbrukusi Padomju Savienībai, Čārlijs uzstājās ar runu “Palīdzības komitejas Krievijai karā” vārdā. Zīmīgi, ka šo runu viņš iesāka ar apsveikumu “Biedri!”, dedzīgi aicinot visus klātesošos patiešām palīdzēt krieviem.
Kopš šā mirkļa diženā komiķa dzīvē iestājās īstena melnā josla. Turklāt par liktenīgu kļuva tieši tajā laikā notikusī iepazīšanās ar jauno aktrisi Džoanu Beriju. Pēc līguma parakstīšanas par līdzdalību viņa jaunajā filmā Džoana acumirklī izmainījās pavisam nelāgā virzienā: viņa regulāri neaicināta vārda vistiešākajā nozīmē ielauzās Čārlija mājā, izvirzīja dažādas jaunas prasības, rīkoja skaļus skandālus. Ja Čārlijs viņu nelaida iekšā, viņa vienkārši izsita logiem rūtis. Palīdzēt nespēja arī policija, jo skandalozās vizītes bija tik biežas, ka policistu kungiem vienkārši apnika katru reizi doties uz izsaukumu. Lai atbrīvotos no uzmācīgās Džoanas, Čārlijam atkal nācās šķirties no naudas, šoreiz – lai apmaksātu viņai braucienu uz Ņujorku, pretim saņemot solījumu pārtraukt līgumu par viņas līdzdalību jaunajā filmā.
Taču pēc visām šīm mocībām Čārlijs beidzot sastapa savas dzīves galveno mīlestību. Viņš meklēja, ar ko nomainīt Džoanu galvenajā lomā filmā “Spoks un īstenība”. Viņam ieteica iepazīties ar pazīstamā dramaturga Jūdžina O’Nīla meitu Ūnu. Jau pirmais viņas smaids atbruņoja Čārliju, viņš sajuta kaut kādu īpašu, tikai viņai vienīgajai piemītošu valdzinājumu.
Taču, tikko Čārlijs bija uzsācis filmēšanu, atkal uzradās Džoana, kura skaļi paziņoja, ka esot no viņa stāvoklī. Varbūt šķitīs mazliet dīvaini, bet tas sekmēja Čārlija un Ūnas laulības. Katrā ziņā tas ievērojami mazināja ķengāšanos presē. Čārlijam tad bija 55 gadi, savukārt Ūna, protams, vēl nebija pilngadīga. Laulību ceremonija noritēja klusā lauku ciematā netālu no Santabarbaras, kur jaunlaulātie arī pavadīja medus mēnesi.
Viņu ģimenes dzīves sākums nesanāca tik skaists, kā abi bija iedomājušies. Džoana tomēr nelikās mierā, iesūdzot Čārliju tiesā un pieprasot atzīt viņu par sava bērna tēvu. Tiesnesis lēma par nepieciešamību veikt īpašas analīzes. Čārlijs piekrita, un analīžu rezultāti nebija labvēlīgi Džoanas versijai, viņu atmaskoja kā krāpnieci. Taču federālā tiesa tomēr lēma, ka Čārlijs pārkāpis tā dēvēto Manna likumu jeb “Likumu par baltādaino vergu pārvadāšanu”, kas bija pieņemts nolūkā stiprināt cīņu ar prostitūciju. Pēc publisko namu aizliegšanas likums bija stipri vien novecojis un neaktuāls, taču federālā vara prata to izmantot, lai varētu izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem. Spriedums noteica, ka Čārlijam ir pienākums izmaksāt bērnam uzturnaudu līdz viņa pilngadībai. Tāds notikumu gaitas pavērsiens skaidri apliecināja to, ka ne tikai Holivudā, bet tajā laikā visās ASV varas aprindās Čārliju neviens lāgā neieredzēja. Vai pats vainīgs? Kas zina…
1947. gadā žurnālisti atkal apsēda Čārliju, tirdot, kāpēc gan viņš nevēlas pieņemt ASV pavalstniecību. Čārlijs atbildēja, ka viņš sevi jūtot kā internacionālistu, nevis nacionālistu, tāpēc viņam pilsonības jautājums nav svarīgs. Zināms, ka visas viņa tālruņa sarunas vēl joprojām alkaini noklausījās specdienesti.
