Patiesas mīlestības meklējumos 0
Tieši tajā laikā kino risinājās apvērsums: “lielais mēmais” bija sācis runāt! Taču Čārlijs bija stingri izlēmis nepadoties un joprojām turpināja uzņemt mēmās filmas. Viņš atgriezās dzīvē un darbā, lai kaismīgi mestos filmas “Lielpilsētas ugunis” uzņemšanā. Un viņam atkal veicās – pirmizrāde bija triumfāla, filma no kinoteātru repertuāra neizgāja vairāk nekā trīs mēnešus un visā ASV kopumā deva vismaz 400 000 dolāru lielu peļņu. Filmai bija panākumi arī Eiropā.
Kaut kas neļāva Čārlijam uzreiz ķerties pie jauna darba, un viņš kaismīgi metās miesisko baudu varā. Par viņu jau sen mēļoja kā par sekmīgu siržu lauzēju, tostarp arī izvirtuli, vēl vairāk – viņš pats sevi visnotaļ nekautrīgi dēvēja par “astoto pasaules brīnumu”. Tieši šajā, sieviešu, jautājumā. Katrā ziņā oficiāli zināms, ka viņa mīļākās bijušas tā laika slavenākās aktrises Meibla Normanda, Pola Negri un Meriona Deivisa, kā arī Pegija Hopkinsa Džoisa, kura vēlāk, pateicoties piecām laulībām ar miljonāriem, kļuva par sava laika bagātāko sievieti pasaulē.
Ar Poleti Godāru (1910–1990) sākotnēji Čārliju saistīja izteikti draudzīgas attiecības. Viņa bija jautra un apburoša, bet tieši tāpat kā viņš jutās Holivudā gaužām vientuļa. Vispirms viņi brīvdienās devās garos izbraucienos ar automobili, bet vēlāk Čārlijs nopirka lielisku jahtu, kurā viņi bieži vien izbrauca divatā. Turklāt viņa jaunās mēmās filmas “Jaunie laiki” panākumi ar Poleti galvenajā lomā jau pirmajā nedēļā pēc iznākšanas pārspēja visus iepriekšējos rekordus.
Viņš apprecējās ar Poleti. Taču laulības dzīve neritēja tik romantiski gludi kā pirms precēšanās. Laikabiedri vēstījuši, ka šajā reizē, visdrīzāk, galvenais iemesls bijis paša Čārlija nepārejoši nelāgais noskaņojums un vēlme nemitīgi turpināt darbu, arī neskatoties uz to, ka dažkārt bija ļoti jānomokās jaunu ideju meklējumos. Savukārt ar Poleti viss bija gluži otrādi: pēc filmas “Jaunie laiki” panākumiem viņu uzaicināja studija Paramount, piedāvājot piedalīties vairāku filmu uzņemšanā. Divus gadus pēc laulībām Čārlijs un Polete vairs nedzīvoja kopā, taču vēl nedomāja par šķiršanos un apbrīnojamā kārtā palika itin labi draugi.
Tostarp Eiropā jau bija sācies jauns karš. Nolūkā uzsvērt politiskās situācijas šķautnes, Čārlijs pieņēma lēmumu uzņemt komēdiju “Diktators”, kurā nesaudzīgi izsmej Ādolfu Hitleru. Taču filma pat vēl nebija pabeigta, kad Čārlijam sākās nopietnas nepatikšanas. Baidoties no attiecību samezglojumiem ar fašistisko Vāciju, ASV nodevīgā valdība veica visu iespējamo, lai nepieļautu šīs filmas parādīšanos.
