Radošais darbs un graujošā sadzīve 0
Pirmo reizi Čārlijs apprecējās 19 gadu vecumā. Ketijai Kelijai bija 16 gadu, un laulība nekādi nevarēja būt laimīga, jaunieši ļoti ātri izšķīrās. Ketija nomira 1918. gadā tā dēvētās “spāņu gripas” pandēmijas laikā. Čārlijs par to uzzināja tikai 1921. gadā.
Čārlijs pastāvīgi iemīlējās glītās jauniņajās aktrisēs, taču jau bija kļuvis piesardzīgs un vairs neielaidās nopietnās attiecībās. Viņš labprātāk uzmeklēja vieglas uzvedības meičas “sarkano lukturu” kvartālos, uz kurieni visa trupa pēc izrādēm devās uzdzīvot.
1914. gadā Amerikā, kad viņam bija tikko apritējusi 25. gadskārta, viņš jutās pašā jaunības spēku plaukumā, neprātīgi iemīlējies savā darbā. Un ne jau tikai tāpēc, ka tas ļāvis gūt panākumus. Šis darbs bija apveltīts ar kādu īpašu burvību, proti – iespēju satikties ar visām tā laika slavenākajām kinozvaigznēm. Un šo zvaigžņu saimē bija arī Pegija Pīrsa, “meitene ar daiļu seju, lielisku baltu kakliņu un apburošu figūru, kas lika drebēt sirdij”. Turklāt jūtas bija apbusējas, atlika tikai vienam otru ieraudzīt, un acumirklī uzliesmoja trakulība. Katra tikšanās neizpalika bez abpusējas atzīšanās mīlestībā, taču vienlaikus tā bija arī nepārejoša cīņa. Čārlijs atzinies – lai arī Pegija viņu mīlējusi, taču viņš neko vairāk tā arī nav panācis. Un pie vainas galvenokārt bijis tas, ka viņam nebija nolūka precēties, jo viņš pārlieku augstu vērtēja brīvību, kas solīja vēl gana daudz aizraujošu piedzīvojumu. Turklāt “neviena sieviete vēl nespēja līdzināties tam miglainajam tēlam, kas mita manā dvēselē”.
Tad Čārlijam atraisījās negaidīti nopietnas attiecības ar Ednu Perviensu, un viņš bija aizdomājies par precēšanos kā par kaut ko neizbēgamu, tomēr vēl aizvien nevēlējās steigties ar lēmumu. Biogrāfi nespēj vienoties par to, kas tad īsti bija galvenais viņu šķiršanās iemesls: vai Ednas krietni vien neprātīgā greizsirdība pret ikvienu, kuram Čārlijs veltīja kaut vai kripatiņu vairāk uzmanības nekā viņai, vai arī Čārlija vilcināšanās ar laulībām. Tostarp jauniņā Edna pēkšņi neprātīgi iemīlējās aktierī Tomasā Meiganā, un tas viskrasāk atsaucās tieši uz Čārlija un viņas kopīgā darba attiecībām. Taču līdz pat Ednas nāvei 1958. gadā Čārlijs turpināja viņai katru nedēļu izmaksāt “algu”.
Čārlijs atzinis, ka tā neesot joka lieta – rakstīt scenārijus, filmēties pašam un vēl veidot filmas 52 nedēļas gadā. Un tad vēl personiskā dzīve! Viņš ārkārtīgi centās, lai tā netraucētu darbam, ko viņš uzskatīja par savu galveno sūtību. Ne vienmēr tas izdevās, un tad, kad mīlas romānu kaisle tomēr sagrāva visas barjeras, tas uzskatāmi izpaudās attiecīgajā laikposmā radītajā kinoproduktā – vai nu pārspīlētu un ar “kaut ko par daudz” vai, gluži otrādi, “kaut kā sajūtami pietrūka”. Tas viss prasīja arī ne mazumu nervu šūnu.
Čārlijam neveicās arī ar otrajām laulībām. 1917. gada rudenī Čārlijs iepazinās ar Mildredu Harisu (1901–1944), kura viņam nešķita īpaši pievilcīga būtne, un viņš nekaldināja nekādus romantiskus plānus, tomēr uzaicināja viņu vakariņās. Viņi sāka satikties aizvien biežāk. Satraucās gan meitene, gan jo īpaši viņas māte, kura uzstāja, ka Čārlijam obligāti jāapprec “nevainīgā” meitene. Tādi bija tie laiki un tikumi, tāpēc Čārlijs pakļāvās. Laulību ceremonija bija vienkārša un lietišķa. Čārlijam pat nebija jātēlo – viņš jutās vienkārši satriekts, sapinies kaut kādos nejaušas muļķības tīklos. Katrā ziņā viņš nejutās iemīlējies.
Zīmīgi, ka pēc šīm laulībām Čārlijs vairāku mēnešu laikā spēja uzņemt tikai vienu komēdiju. Viņš nepārvarami juta, ka darbs kļuvis par mocībām, un tā vienīgais un skaidrais iemesls ir piespiedu laulības. Jaunās filmas uzņemšanas laikā Čārlijs reti satikās ar jauno sievu. Tiesa, laikabiedri vēstījuši, ka abus apmierināja tāda lielā mērā neatkarīga dzīvošana. Mildreda pēc dabas nebija stervoza būtne, taču, kā novērtējis pats Čārlijs, “viņa bija bezcerīgi zooloģiska”. Proti, viņas prāts, dvēsele un sadzīve allaž bija piedzīta ar “kaut kādām rozā lupatām un visa veida niekiem”.
Gadu pēc laulībām viņiem piedzima mazulis, taču viņš šajā pasaulē nodzīvoja tikai trīs dienas. Turklāt par viņu drīzās šķiršanās iemeslu, iespējams, kalpoja arī baumas par to, ka Mildreda, strauji kļūstot pieaugusi, nespējot būt vīram uzticīga. Katrā ziņā necik mierīga šķiršanās nesanāca, jo Mildredas tuvinieki un advokāti panāca, ka, pirmkārt, presē izceļas skandāls un pirmās parādās nevis baumas par viņas neuzticību, bet gan Čārlija cietsirdību (agresīvais feminisms, kas attaisno visus sievišķos, bet necieš vīrišķos niķus, tajā laikā jau plauka visā krāšņumā), otrkārt, Čārlijam nācās arī šķirties no prāvas naudas summas. Kopš tā laika viņš tā arī vairs nespēja “atmazgāties” no bulvārpreses uzmācīgās intereses par sevi.
1920. gadā Čārlijs pabeidza filmēt “Mazuli” un izlēma atpūsties no savām sirdslietām, lai atkal pilnībā nodotos tikai radošajam darbam. Vēl viņu saistīja līgums ar studiju First National, kur viņš līdz 1922. gadam uzfilmēja savus darbus “Algas diena” un “Piligrims”, bet tad jau sāka filmēt tikai studijai United Artists, kurā pats bija līdzīpašnieks.
Sākums šķita pagrūts. Ilgi nekādi neizdevās atrast pietiekami saistošu tēmu. Kā jau tādos brīžos mēdz būt, ideja atnāca gluži negaidīti. Kādu dienu viņa rokās nokļuva fotogrāfija ar Klondaikas zelta meklētājiem. Acumirklī iezīmējās topošās filmas nosaukums – “Zelta drudzis”. Taču… šīs filmēšanas laikā Čārlijs atkal apprecējās. Un arī par šo savas dzīves periodu viņš nekad nav izteicies pozitīvi. Tas ilga divus gadus, un šajā laulībā Čārlijs tika pie diviem dēliem.
Raugi, dzeltenajai bulvārpresei izdevās izcelt dienasgaismā faktu, ka kārtējā nepilngadīgā, proti, 16 gadus vecā Lita Greja (1908–1995) no Čārlija gaida bērnu. Un bija jāprecas. Šāda laulība savažoja abus, tāpēc jau sākotnēji nebija nekāda iemesla gaidīt, ka tā būs laimīga. Jāpiebilst, ka šķiršanās procesu atkal krāšņi izdaiļoja gan pati Lita, gan viņas tuvinieki un, protams, veiklie advokāti – uz 42 lappusēm noformētais iesniegums par šķiršanos bija nopērkams uz katra ielas stūra par 25 centiem gabalā. Un Lita šajā “sacerējumā” vēstīja dažādas intīmas viņu ģimenes dzīves detaļas, piemēram, viņu laulības laikā Čārlijam esot bijušas vismaz piecas zināmas mīļākās, viņš vairākkārt viņai draudējis ar pielādētu ieroci, dažas reizes piedāvājis piedalīties grupveida seksa aktos, kā arī kopojies ar viņu skatītāju priekšā.
Čārlijs pat netaisnojās. Viņam netrūka problēmu, jo pēc šīs šķiršanās viss viņa īpašums pārgāja šķirtās sievas rokās, un rezultātā viņš piedzīvoja nervu sabrukumu, nonākot vājprātīgo klīnikā, no kurienes iznāca jau pilnīgi nosirmojis. Viņam vēl nebija 30 gadu. Tiesa, viņš pats vēlāk skaidrojis, ka nervu sabrukuma galvenais iemesls tomēr bijuši filmas “Zelta drudzis” grandiozie panākumi…
