Patstāvīgā darba augļi 0
Kopā ar Mēriju Pikfordi, Duglasu Fērbenksu un Deividu Grifitu 1919. gadā Čārlijs dibināja savu studiju United Artists, uzsverot, ka tiecas atbrīvoties no aizvien pieaugošās kinodemonstrētāju un finansistu ietekmes Holivudā. Šajā studijā Čārlijs darbojās līdz pat savai aizbraukšanai no ASV uz visiem laikiem 1952. gadā. 1922. gadā Čārlijs izveidoja arī pats savu uzņēmumu Charles Chaplin Film Corporation. Visas šajā laikā viņa uzņemtās filmas bija pilnmetrāžas darbi.
1921. gadā Čārlijs ar “Titānika” brāli laineri Olympic veica ceļojumu uz Eiropu. Viņam parādoties, Londonā un Parīzē veidojās milzīgi ļaužu pūļi. Pirmo trīs uzturēšanās dienu laikā Londonā Čārlijs saņēma aptuveni 73 000 vēstuļu. Savukārt Berlīnē viņu neviens nepazina, jo sagrautajā pēckara Vācijā viņa filmas nerādīja. Otrā Čārlija vizīte Eiropā notika 1931. gadā filmas “Lielpilsētas ugunis” pirmizrādes laikā. Trešā – 1936. gadā, kad sākās filmas “Jaunie laiki” demonstrēšana. Vēl tajā reizē Čārlijs apceļoja gan Tuvos, gan Tālos Austrumus, kā arī Āfriku, Indiju, Indonēziju un Japānu, kur, kā mēļoja laikabiedri, viņam nopietni draudējuši vietējās fašistiskās militārās organizācijas “Melnais drakons” biedri.
Bet par Čārlija darba metodēm detalizētas liecības saglabājušās viņa sekretāres Elzas Godas atmiņās. Tūlīt pēc ierašanās studijā Čārlzs sapulcināja kopā visus asistentus un izpildītājus, sīki izklāstīja visu saistībā ar kārtējo filmas epizodi, skaidrojot katram aktierim viņa lomu. Bieži vien ar to nepietika, un tad Čārlijs visas trupas priekšā pats nospēlēja visas – gan vīriešu, gan sieviešu – lomas. Pēc tam viņš uzsāka mēģinājumus, piekasīgi vērojot katra aktiera spēli, cenšoties sasniegt absolūtu ticamību un dabiskumu. Un tikai tad, vēl rūpīgi pārbaudījis tērpus un grimu, Čārlijs sāka filmēšanu.
Šajā mirklī viņš esot pārsteidzoši mainījies: acumirklī pazudusi raižpilnā izturēšanās un skarbais lietišķums, viņš izskatījies kā bezrūpīgs jautrībnieks, kurš it kā rotaļādamies rada interesantus, uzjautrinošus trikus. Pakāpeniski Čārlijs ar savu noskaņojumu aplipinājis pilnīgi visus aktierus. Vēlāk, kad jau gatavo filmu demonstrēja kādā Losandželosas kinoteātrī, Čārlijs slepus vēroja skatītāju reakciju, izdarot sev vien zināmus secinājumus.
Slavu Čārlijam nodrošināja mēmais kino, un, lai arī skaņa filmās parādījās jau 1927. gadā, Čārlijs vēl vismaz desmitgadi palika uzticīgs vecajai kinotehnikai. Viņa pirmā filma ar skaņas elementiem ir 1931. gadā iznākusī “Lielpilsētas ugunis”, bet par pirmo pilnībā apskaņoto Čārlija filmu kļuva 1940. gadā uzņemtā lente “Lielais diktators”. Un tā arī bija pēdējā Čārlija filma, kurā izmantots lieliskais mazā Klaidoņa tēls.
