Vecumdienu laime Eiropā 0
Tiesāšanās ar Džoanu atņēma Čārlijam daudz spēka. Viņš atkal bija emocionāli nomākts, nespēja satikties un sarunāties ar cilvēkiem, jutās iztukšots, apvainots, izlikts vispārējam apsmieklam. Viņš atzinis, ka tajā laikā viņu spējusi tracināt pat apkalpotāja klātbūtne. Taču viņam krietni palīdzēja saskarsme ar jauno sievu Ūnu, kuru viņš patiešām mīlēja. Pamazām saņēmies, Čārlijs pabeidza rakstīt sacenāriju filmai “Verdu kungs” un jau gatavojās filmēšanai. Turklāt, viņam par negaidītu iepriecinājumu, Ūna paziņoja, ka labprāt nodarbosies ar mājas darbiem, nelolojot plūkt laurus personiskajā karjerā.
Taču tieši pēc filmas “Verdu kungs” pirmizrādes sākās histēriska zākāšanās un Čārlija apsūdzēšana “sadarbībā ar komunistiem”. Uz neilgu mirkli filma gan parādījās kinoteātros, taču valdības cenzūra panāca, ka to izņem no apgrozības, tādējādi Čārlijs tik vien paspēja kā segt izdevumus, negūstot praktiski ne centa peļņas. Tiesa, šoreiz viņš nesaduga, acumirklī ķeroties pie nākamā darba – tā tapa filma “Rampas ugunis”. Un šajā gadījumā viņu jau vairs maz interesēja tās panākumi vai izgāšanās ASV kinoteātros, jo viņi ar Ūnu bija izlēmuši, ka pārcelsies uz Eiropu. Viņi vispirms aizbrauca uz Londonu, bet pēc neilga laika izlēma pārcelties uz Šveici, kur nelielā ciematiņā nopirka lielu māju ar prāvu zemes gabalu un dārzu.
Dzīvojot ar ģimeni Šveicē, Čārlijs ne mirkli neskuma pēc Holivudas un ASV, kas tagad viņam bija kļuvušas svešas. Šveicē viņam uzradās daudz jaunu draugu, tostarp arī slavenas un ietekmīgas personas – Spānijas karaliene, grāfs d’Antrāgs, dažādu rangu kinozvaigznes, rakstnieki, mūziķi un mākslinieki. Viņš kopā ar Ūnu un bērniem daudz ceļoja. Var droši teikt, ka šajā aspektā mūža nogalē Čārlijs beidzot bija iemantojis to, ko mēdz dēvēt par ģimenes laimi, jo Ūna patiešām bija izcili sievišķīga, pieticīga un jauka sieviete, īstens atbalsts, un tādas būtnes, kā zināms, nemaz nevar būt nelaimīgas un radīt ciešanas citiem.
