Arī ar pašceptu maizi var nopelnīt. No pensionāra par uzņēmēju 0
Vecumdienās lielākā daļa – 82% – Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz valsts pensiju, taču gandrīz trešdaļai pensionāru tās apjoms nepārsniedz 300 eiro robežu. Lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, viena daļa senioru cer uz bērnu vai ģimenes atbalstu, otra – uz algota darba gaitu turpināšanu, bet daži domā uzsākt paši savu nelielu biznesu, piemēram, pārvēršot vaļasprieku par papildu peļņas avotu.
Sākt nekad nav par vēlu
Pērn noslēdzās Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas projekts “Active Age”, kas bija vērsts uz lauku senioru – ilgtermiņa bezdarbnieku – iekļaušanu darba tirgū un kurā kopā ar igauņu senioriem bija iesaistījušies vairāk nekā simt pirmspensijas vecuma iedzīvotāju no Apes un Engures novadiem.
Projekta dalībnieki piedalījās biznesa apmācību semināru ciklā “Pelnīt naudu droši, bez bailēm”, apguva apkalpojošajā un tūrisma sfērā nepieciešamās angļu sarunvalodas zināšanas, pilnveidoja aušanas, šūšanas, izšūšanas un dārzkopības prasmes. Daļai senioru projekts ļāva attīstīt idejas, kuras nākotnē varētu kļūt par pamatu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai vismaz radoši izpausties, piemēram, vairākas domubiedres izveidoja radošo apvienību “Lapsenes”, iestudējot leļļu izrādes pieaugušajiem, pašas būdamas gan leļļu, gan scenārija autores.
“Projekts ļāva atvērties, sākt domāt savādāk, kļūt aktīvākiem, pašapzinīgākiem. Piemēram, mūsu organizētos izšūšanas kursus daudzi apmeklēja ar domu, ka ar to kādreiz varētu piepelnīties. Kursi bija tik pieprasīti, ka notika ne tikai Apē, bet arī Vidagas un Trapenes pagastos. Bija arī atbalsta nodarbības uzņēmējdarbības uzsākšanai, kuras daudzus motivēja vismaz pamēģināt. Daži dalībnieki pēc tam reģistrēja paši savus uzņēmumus.
Projekta laikā gūtās zināšanas ļāva pārdomāt, kā savu dārzā izaudzēto vai mājās saražoto produktu padarīt pievilcīgāku pircējiem, piemēram, uzlabot tā vizuālo noformējumu, izgatavot glītas etiķetes, vizītkartes,” stāsta projekta vadītāja Daiga Bojāre. Viņa teic, ka īstais ieguvums no šī projekta būs redzams tikai pēc laika, jo idejai par savu uzņēmējdarbību – ko un kā darīt – vispirms taču ir jānobriest.
Uzņēmēja Zigrīda Manteja (65) no Durbes novada Dunalkas pērn savā bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Turaidas” atvēra veikalu “Bitītes”, kurā pārdod pašas ražoto produkciju: ārstniecisko augu tējas un bišu produktus. Saimniece savā sētā labprāt uzņem viesus – vada izglītojošas ekskursijas par ārstniecības augiem un biškopību, māca pīt zedeņu žogus un rīko seminārus par to, kā sākt savu biznesu laukos bez lieliem ieguldījumiem, daloties savā pieredzē, jo arī viņa pati savulaik sākusi ar mazumiņu.
“Ja ir nauda, var visu ko izdomāt. Taču, lai uzsāktu uzņēmējdarbību bez starta kapitāla, ir jābūt gudram. Šobrīd laukos var veiksmīgi attīstīt tūrisma pakalpojumus, jo cilvēki interesējas par dzīvi laukos, par mieru, klusumu. Arī es pati ar to nodarbojos jau četrus gadus. Domāju, ka mazie uzņēmēji varētu apvienoties, piemēram, lai mūsu zāļu tējas eksportētu uz Lietuvu vai piedāvātu bioloģiski audzētos, tīros produktus latviešiem Īrijā,” viņa saka.
Pieredzes apmaiņas braucienā Austrijā aizgūta ideja par glīti noformētiem dāvanu komplektiem, kurus uzņēmēja šobrīd piedāvā Rīgas lielveikaliem.
“Domājot par savu biznesu, nevajag baidīties ne no Pārtikas un veterinārā dienesta, ne no dokumentu kārtošanas. Arī tad, ja pienākuši jau pensijas gadi, nav tik traki, vajag tikai iedrošināties un, ja gadās klupiens, vajag atkal piecelties un iet uz priekšu. Kad man bija vairāk spēka, nopinu 700 metrus zedeņu žoga, pēc tam pavairoju puķes, vēlāk – audzēju zemenes un aicināju liepājniekus braukt uz saimniecību, lai paši salasa sev ogas. Tā man visu laiku bija papildu naudiņa pie pensijas.”
Viņa stāsta, ka apkārtnē daudzi pensionāri ir raduši iespēju nopelnīt – gan audzējot ārstniecības augus, gan ķiplokus, gan cepot kūkas vai pārdodot vistu un pīļu olas.
Atbalsts nav tālu jāmeklē
Pirms ķerties pie savas biznesa idejas īstenošanas, vispirms jāizvērtē daži priekšnoteikumi: veselības stāvoklis, zināšanas par izvēlēto darbības jomu, kā arī pieejamie finanšu un materiālie resursi saimnieciskajai darbībai, piemēram, naudas iekrājums, zeme, automašīna, brīvas telpas vai kas cits.
Ir daudzi uzņēmējdarbības veidi, kuri neprasa lielus ieguldījumus un kur var izmantot savas profesionālās iemaņas vai dzīves laikā gūto pieredzi, piemēram, privātstundu pasniegšana, bērnu pieskatīšana, biškopības produktu ražošana un pārdošana. Pirms tam gan vajadzētu arī pārdomāt, kā tiks realizēta saražotā produkcija un vai pēc tās būs pieprasījums.
Daudzus seniorus kaut ko uzsākt sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai biedē doma par dokumentu kārtošanu un citiem šķēršļiem, kuri būs jāpārvar, lai īstenotu savu biznesa ideju. Taču šim nolūkam var izmantot dažādu iestāžu sniegtās konsultācijas topošajiem uzņēmējiem, piemēram, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā darba meklētājs, seniors var apgūt ar uzņēmējdarbību saistītu profesionālās pilnveides izglītības programmu.
Informāciju un konsultācijas uzņēmējdarbības sākšanai sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālisti, ne tikai palīdzot sastādīt biznesa plānu, bet arī piedāvājot citas atbalsta iespējas, piemēram, attīstīt savu biznesa ideju kādā no 15 biznesa inkubatoriem (organizācija, kas veicina jaunu, sekmīgu uzņēmumu rašanos) visā Latvijā.
“Uzsākot biznesu, ikviens idejas autors neatkarīgi no vecuma var sastapties ar grūtībām, kas bieži vien saistītas ar zināšanu, pieredzes, kā arī finanšu līdzekļu trūkumu. Biznesa inkubatori ir radīti, lai atbalstītu jaunos uzņēmējus, sniedzot tiem iespēju ātrāk un veiksmīgāk pārvarēt šīs grūtības.
Pretendenti programmā tiek uzņemti konkursa kārtībā speciāli izveidotas konsultatīvās komisijas sēdē. Ja biznesa idejas potenciāls tiek novērtēts kā šai programmai atbilstošs, nav nekādu citu ierobežojumu arī nepieciešamā līdzfinansējuma saņemšanai,” stāsta aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova, piebilstot, ka šajā programmā uzņēmējiem iespējams saņemt 50% līdzfinansējuma biznesa attīstībai nepieciešamo pakalpojumu iegādei, piemēram, grāmatvedības pakalpojumiem, telpu nomai, dizainam.
Iespējams pieteikties arī pirmsinkubācijas programmai, kuras laikā biznesa ideju autori sešus mēnešus bez maksas saņem konsultācijas, apmācības un mentoru atbalstu, lai testētu un novērtētu savas idejas dzīvotspēju. Tiek nodrošināta arī nepieciešamā vide biznesa idejas attīstībai – koprades telpas, interneta pieslēgums un biroja aprīkojums, kā arī citu biznesa ideju autoru atbalsts.
Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas referente Ieva Bērziņa stāsta, ka daudzi uzņēmēji, kas pārsnieguši 60 gadu slieksni, veiksmīgi realizējuši savus iecerētos projektus, it sevišķi LEADER programmā, kā arī mazo lauku saimniecību attīstības projektos. “Priecājamies, ja seniors pie mums atnāk jau ar konkrētu ideju par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu, bet esam gatavi sniegt atbalstu arī biznesa virziena noteikšanā,” viņa saka.
Process, lai sagatavotu un iesniegtu projektu Lauku atbalsta dienestam, nav sarežģīts, jo pieejami palīgmateriāli un vadlīnijas, kā to izdarīt, kā arī klientu apkalpošanas centru speciālistu konsultācijas reģionos.
