No vecām platēm vai koka. Uztaisi pats savu unikālu laikrādi! 0
Ja ir vēlme un griba darboties, var uztaisīt personalizētu sienas pulksteni. Tā tikšķošā daļa un rādītāji jānopērk, bet pamatnei var izmantot, piemēram, vinila skaņuplati, bērza saplāksni, ko var nokrāsot vai apvilkt ar mežģīnēm, vai pat pulksteņa mehānismu stiprināt pie grāmatas.
No dienas līdz sekundēm
Laika dalījums, ko pašreiz lietojam, veidojies gadsimtiem ilgi, dažādām tautām to pārņemot un pārveidojot. Sākumā par atskaites punktu pieņēma dienas garumu, bet tā bija pārāk liela mērvienība. Tad divās daļās, pēc tam – četrās, bet vienalga šīs daļas bija krietni par lielu.
Diennakts dalījumu 12 stundās no šumeriem pārmantojuši babilonieši un indoeiropiešu ciltis. Grieķi izdomāja dienu jeb diennakts gaišo daļu dalīt 12 stundās un tāpat arī nakti. Līdz ar to stundas bija dažāda garuma. Vēlāk šo tradīciju pārņēma romieši. Ar laiku cilvēki, lai atvieglotu dzīvi, pārgāja uz 24 vienāda garuma stundām. Savukārt stunda tika sadalīta minūtēs, bet tās – sekundēs. Tā kā šīs laika mērvienības bija mazas un dabā pārlieku izteiksmīgi neatspoguļojās, vajadzēja kādas ierīces, kas ļautu laiku noteikt precīzi. Tā radās pulksteņi. Tie bijuši ļoti dažādi: saules, ūdens, smilšu, uguns, rata jeb mehāniskie, tad – elektroniskie. Vairāk nekā pirms 5000 gadu Ēģiptē tika izgudrots viens no pirmajiem saules pulksteņiem, bet VIII gadsimtā ķīnieši izgudroja mehānisko laikrādi. Piecus gadsimtus vēlāk franču izgudrotājs Vijārs de Ginkūrs radīja pirmo mehānisko pulksteni ar atsvara mehānismu, bet 1889. gadā Zigmunds Rīflers uztaisīja svārsta pulksteni, kas darbojās ar sekundes simtdaļas precizitāti. Pakāpeniski samazinot laikrāža izmērus, nonāca līdz kabatas un rokas pulksteņiem. Tagad tiem piepulcējušies elektroniskie, kuru darbības precizitāti nosaka kvarca kristāla svārstības.
No bērza saplākšņa
Pirms pāris gadiem dažāda dizaina sienas pulksteņus sāka darināt arī uzņēmums Viss plusā. Tā kā jau bijusi uzkrāta pieredze, strādājot ar kokmateriālu (izgatavoja gan fotorāmīšus, gan citus interjera dizaina priekšmetus), nolēmuši, ka varētu no bērza saplākšņa radīt arī sienas pulksteņus. “Novēroju, ka piedāvājumā tikpat kā nebija personalizētu sienas pulksteņu bērniem. Īpašs gadījums jebkuras ģimenes dzīvē ir bērniņa piedzimšana, tāpēc izdomāju radīt laikrādi ar vairākiem piekariņiem, uz kuriem būtu atzīmēti svarīgākie fakti, kas attiecas uz jaundzimušo: vārds, dzimšanas datums, laiks, zīdaiņa svars un auguma garums,” stāsta uzņēmuma Viss plusā valdes loceklis Berts Purvs.
Meistars iepazīstina ar darbu secību. Dizainu veido, izmantojot datorgrafikas programmu. Tad no bērza saplākšņa izgriež izvēlēto stundeņa formu. To var darīt ar frēzi, taču daudz precīzāk izdosies, izmantojot lāzeru, norāda Berts Purvs. Tad saplāksni noslīpē, salīmē ar PVA līmi, nokrāso. Pievieno pulksteņa mehānismu, kam iepriekš sagatavota vieta, un rādītājus. Lai varētu saskatīt laikrāža ciparnīcu, pulksteņi ir 30, 40 un 50 cm diametrā.
No vinila skaņuplatēm
Ja kādam vēl saglabājušās vinila skaņuplates, kas jau sen nospēlētas, no tām, pievienojot dažas detaļas, var uzmeistarot oriģinālu sienas pulksteni. Lai to paveiktu, vajag vinila skaņuplati, elektrisko urbi vai apaļvīli, pulksteņa mehānismu un rādītājus (tos pārdod hobijpreču veikalos), universālo līmi Moments, ciparus (var nopirkt hobijpreču veikalos, var uztaisīt no kartona un nokrāsot), knaibles detaļu skrūvēšanai un bateriju.
Ar urbjmašīnu vai apaļvīli paplašina vinila platē esošo caurumu. Šajā vietā stiprina pulksteņa mehānismu, ar knaiblēm pievelkot mehānisma stiprinājumus. Piestiprina stundu, minūšu un sekunžu rādītājus. Virzot laika rādītājus, atzīmē vietas, kur būs stundu simboli. Ar līmi Moments pie plates stiprina ciparus. Pulksteņa mehānismā ieliek bateriju. Jārēķinās, ka baterija, kas darbina pulksteni, jāmaina aptuveni reizi mēnesī. Lai laikrādi varētu pielikt pie sienas, pie pulksteņa mehānisma jābūt metāla stiprinājumam.
